Jaunu kiberuzbrukumu veidu ietekme uz kriminālpocesa attīstību

Abstract

Maģistra darbā apskatīti jauna veida kiberuzbrukumi, piemēram, kiberterorisms un kiberkarš, un veids, kādā tie ietekmē tiesību un jo īpaši kriminālprocesa attīstību. Kaut arī šāda veida sekmīgu uzbrukumu varbūtība ir neliela un bieži pārspīlēta, ir jānovērtē visi riski un jāveic darbības, lai šādiem gadījumiem sagatavotos arī no tiesiskā viedokļa, paredzot atbildību par kiberuzbrukumiem materiālajās normās un iestrādājot nepieciešamās procesuālās normas. Kiberuzbrukumu pierādījumi ir jāmeklē kibertelpā – dažādās automatizētās datu apstrādes sistēmās un citās iekārtās. Elektronisko pierādījumu ietveršana Kriminālprocesa likumā parāda gatavību cīnīties pret kibernoziegumiem. Tomēr daudzās neskaidrības un grūtības e-pierādījumu nostiprināšanā, var ietekmēt noziegumu izmeklēšanu un vainīgo personu saukšanu pie atbildības.

Master paper deals with new types of cyber attacks, e.g., cyber terrorisms and cyber war, and the way they influence the development of law in general and criminal procedure in particular. In many cases the possibility of such attacks is negligible and exaggerated; the risks should be evaluated and actions, including legal actions, taken. In cases of cyber attacks the main evidence can and should be found in the cyber world – computer systems and other devices. Investigation regulated by the Criminal Procedure Law does not always take into account specifics of IT related crimes. Inclusion of digital evidence in the recent Criminal Procedure Law indicates the willingness to fight cyber crimes, but many loopholes and the lack of experience in fighting such crimes are the reasons why many criminal activities go undetected and unpunished.