Atziņas par tiesību un morāles attiecībām 20. gadsimta tiesību pozitīvisma teorijās un to izpausmes Satversmes tiesas spriedumu argumentācijā

Abstract

Darbā aplūkotas 20. gs. tiesību pozitīvisma atziņas un to izmantošana Satversmes tiesas spriedumu argumentācijā. Izvirzītas šādas tēzes: 1. 20. gs. tiesību pozitīvisma izpratne uzskata tiesības par fenomenu, kura eksistences pamatā ir sociāli fakti. Tiesību spēkā esamības kritēriji ir konvencionāli. Tiesības ir nošķiramas no morāles. 2. 20. gs. tiesību pozitīvisma uzskati ir piemēroti Latvijas tiesību sistēmas izpratnei un izskaidrošanai. To izpēte var dot ieguldījumu tiesību zinātnes attīstībā Latvijā, pārvērtējot vēsturiski izveidojušos attieksmi pret tiem. 3. Doktrināru argumentu iekļaušanu Satversmes tiesas spriedumos apgrūtina nepieciešamība panākt tiesnešu vairākuma piekrišanu argumentācijai, bet apsvērumu izskaidrošana radītu skaidrāku priekšstatu par Satversmes tiesas doktrināro nostāju, veicinot vienotu izpratni par tiesībām.

Work explores ideas of 20th century legal positivism and their use in argumentation of constitutional court. Following statements are made: 1. 20th century’s legal positivism holds law as a phenomena whose existence is based on social facts. Validity criteria of law are conventional. Law and morals are separable. 2. Views of 20th century’s legal positivism are suitable for understanding and description of Latvia‘s legal system. Their research may commit to development of legal science in Latvia, reconsidering historically formed attitude against them. 3. Including of doctrinary arguments in decisions of Constitutional court is restricted by necessity to receive majority of Judges approval for argumentation, but explanation of argument would create clearer view on doctrinary position of Constitutional court and common understanding of law.