Procesuālā taisnīguma principa piemērošana administratīvo tiesu praksē

Abstract

Diplomdarba mērķis ir noskaidrot, kā izpaužas procesuālā taisnīguma princips un kā Latvijas Republikas administratīvās tiesas to piemēro savā praksē. Darbā autore izpēta procesuālā taisnīguma principa saturu un šī principa piemērošanas teorētiskajām nostādnes, veic administratīvo tiesu prakses izpēti, salīdzinoši aplūkojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Kopienu tiesas praksi, kā arī secina, kādas ir galvenās administratīvo tiesu atziņas, piemērojot procesuālā taisnīguma principu. Secināts, ka administratīvās tiesas, piemērojot procesuālā taisnīguma principu, secīgi veic noteiktus soļus. Pirmkārt, noskaidro, vai ir pārkāpts procesuālais taisnīgums. Ja tā, tiesa izvērtē, vai pārkāpums ir ietekmējis administratīvā akta saturu. Ja tiesa konstatē šādu ietekmi, tā atzīst administratīvo aktu par prettiesisku un atceļ to. Administratīvais akts paliek spēkā, ja tiesa uzskata, ka pārkāpums nav ietekmējis administratīvā akta saturu.

The title of diploma paper is „Procedural justice in the case law of administrative courts”. Procedural justice is an important principle of administrative procedure both in institutions and administrative courts. Evaluating the legality of an administrative act not only substantive but also procedural rules shall be taken into consideration. Concluded that in their case law administrative courts comply with a certain steps to establish whether the procedural justice is infringed and the administrative act is to be annulled. Firstly, it is to be evaluated whether there has been an infringement of procedural justice. If so, then the court has to establish if this infringement could have an effect on the administrative act issued. If the court states that the infringement could have such an effect, then it adjudges respective administrative act unlawful and annulls it. If the court states that the infringement could not affect the administrative act issued, then the latter remains valid.