Vispārējās jurisdikcijas tiesu prakse kā tiesību avots kontinentālās Eiropas tiesību saimē

Abstract

Diplomdarbā “Vispārējās jurisdikcijas tiesu prakse kā tiesību avots kontinentālās Eiropas tiesību saimē” analizēta šī tiesību avota ģenēze un evolūcija kontinentālās Eiropas valstīs, kā arī vērtēta tiesu prakses nozīme mūsdienu Latvijas Republikā. Diplomdarbs ir strukturēts 3 nodaļās – pirmajā tiek aplūkota tiesību avotu teorijas attīstība kontinentālās Eiropas valstīs no Senās Romas laikiem līdz mūsdienām, otrajā nodaļā izvērtēta tiesu prakses nozīme Latvijas Republikā no tās neatkarības iegūšanas 1918.gadā līdz 2.pasaules karam, savukārt trešajā nodaļā analizēta tiesu prakses kā tiesību avota loma Latvijā pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Darbā vērtēts jēdzienu “tiesu prakse” un “judikatūra” saturs, kā arī aplūkoti kritēriji šo jēdzienu nošķiršanai. Lai gūtu priekšstatu par šī tiesību avotu nozīmi tiesvedībā, ir salīdzināts normatīvajos aktos ietvertais regulējums, kas attiecas uz vispārējās jurisdikcijas tiesām, ar to, kas attiecas uz administratīvajām tiesām. Darbā nedaudz skarti arī judikatūras piemērošanas metodoloģiskie aspekti, kā arī tiek analizēti jautājumi, kas attiecas uz judikatūras pieejamību un tās publicēšanas nepieciešamību. Darbā tiek pausta atziņa, ka tiesas pienākums ņemt vērā judikatūru attiecas arī uz kriminālprocesuālo tiesvedību.

The graduation work “The judical practice of general jurisdiction courts as a source of law within the countries of continental European system of law” contains the analysis of origination and evolution of this source of law within the countries of Continental Europe, as well as the role of this source of law in the Republic of Latvia nowadays. The graduation work consists of three chapters – the first one overviews the evolution of the law source theory within the countries of Continental Europe within time period from the Ancient Rome till nowadays, the second chapter evaluates the role of the judical practice in the Republic of Latvia from the moment it gained its independance in 1918 till the World War II, while the third chapter analyses the role of the judical practice as a source of law in Latvia after the restoration of the independance of the Republic of Latvia. The work contains evaluation of concepts “ judical practice” and “case-law” as well as deals with the criterions for separation of these concepts. In order to get the notion of the role of this source of law in legal proceedings, the regulation provided by the legislative acts, which refer to the general jurisdiction courts has been compared to regulation which refers to the administrative courts. The methodological aspects of application of the case-law, as well as the aspects that refer to availability of the case-law and the importance of its publication are also covered. It has been acknowledged that the courts shall take into account case-law also when applying legal norms which refer to criminal proceedings.