Diàoyúdăo salu valsts piederība

Abstract

Darba mērķis ir izvērtēt Ķīnas Tautas Republikas, Ķīnas Republikas (Taivana) un Japānas argumentu, kas ļautu iegūt augstāko varu pār Diàoyúdǎo salām, pamatotību. Neskatoties uz to, ka no politiskā viedokļa strīds par Diàoyúdăo salu valstisko piederību ir sekundārs attiecībā uz Austrumķīnas jūras piekrastes valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu robežu noteikšanu, tas jāizlemj vispirms. Atrisinot jautājumu par Diàoyúdǎo salu valstisko piederību, automātiski tiks atrisināts arī jautājums par jūras robežām Austrumķīnas jūrā, pamatojoties uz 1982. gada ANO Jūras tiesību konvencijas normām. Šī darba autors uzskata šo pētījumu par aktuālu un nepieciešamu, jo šis jautājums nekad līdz šim netika izskatīts no tīra tiesiskā viedokļa - šī jautājuma pētījumi pamatā ir pārsātināti ar patriotisku retoriku un pārāk politizēti. Veiktā pētījuma rezultātā autors nonāca pie secinājuma, ka augstākā vara pār Diàoyúdǎo salām piekrīt Ķīnas Tautas Republikai. Līdz ar to ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa delimitācijā starp Ķīnas Tautas Republiku, Japānu un Ķīnas Republiku Taivanā ANO 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas 74. un 83. pantos noteiktajā kārtībā jāvadās no atziņas, ka Diàoyúdăo salas ir Ķīnas Tautas Republikas teritorija.

The main goal of performing this work was to evaluate the validity of arguments of People’s Republic of China, Taiwan and Japan concerning the title of sovereignty over Diàoyúdăo Islands. In spite of the fact that the dispute on sovereignty over Diàoyúdăo is of minor importance than the delimitation of the exclusive economic zone in East China Sea, it should be solved first. After determining the final sovereignty over Diàoyúdăo Islands the territories of the coastal States of East China Sea will be delimited automatically on the basis of the United Nations Convention on the Law of the Sea (UNCLOS). The author considers performing this work as topical and necessary because the analysis of this question in pure legal context has never been met before. Most of the researches on the topic are overload with patriotic rhetoric and too politicized. The research resulted in conclusion that due to present international situation People’s Republic of China has sovereignty over Diàoyúdăo Islands, and during the delimitation of the exclusive economic zone and continental shelf between PRC, Japan and Chinese Taipei having regard of Article 74 and 83 of UNCLOS this conclusion should be taken into account.