Medicīniski asistētā pašnāvība-tās iespējamība un pieļaujamība

Abstract

Bakalaura darba tēma ir "Medicīniski asistētā pašnāvība - tās iespējamība un pieļaujamība". Bakalaura darba mērķis ir, izanalizējot argumentus par un pret medicīniski asistētai pašnāvībai, atbildēt uz jautājumu, vai medicīniski asistētā pašnāvība iespējama un pieļaujama. Darbā tika pētīti vairāki medicīniski asistētās pašnāvības aspekti - tās jēdziens, Latvijas un ārvalstu regulējums, tiesu prakse lietās, kas sasitītas ar medicīniski asistēto pašnāvību, medicīniski asistētā pašnāvība no cilvēktiesību viedokļa un iespējamās sekas, ja medicīniski asistētā pašnāvība tiktu legalizēta. Bakalaura darba ietvaros tika veikta arī sabiedriskā aptauja. Šī pētījuma rezultātā darbā tika izdarīti vairāki secinājumi. Pirmkārt, lēmumos par medicīniski asistētās pašnāvības veikšanu sabiedrības intereses prevalē pār indivīda interesēm un tiesībām. Otrkārt, izņemot valstis, kur medicīniski asistētā pašnāvība ir atļauta, normatīvie akti pārsvarā nenodrošina tiesības nomirt, bet gan tikai tiesības neizmantot tiesības uz dzīvību. To apstiprina arī tiesu prakse. Treškārt, gan sabiedrības gan tiesu attieksme pret medicīniski asistēto pašnāvību kļūst arvien labvēlīgāka. Tomēr pārsvarā tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad medicīniski asistētā pašnāvība jau ir notikusi, nevis tiek vēl lūgta. Ceturtkārt, medicīniski asistētās pašnāvības aizliegums ir netieša diskriminācija, jo personas, kuras fiziski nav spējīgas veikt pašnāvību, šī aizliguma dēļ vispār nevar izdarīt pašnāvību. Piektkārt, medicīniski asistētā pašnāvība būtu pieļaujama tikai fiziski slimām un paralizētām personām. Sestkārt, ja medicīniski asistētā pašnāvība tiktu legalizēta, būtu nepieciešams detalizēts regulējums un to varētu veikt tikai medicīniskā personāla klātbūtnē. Balstoties uz šiem secinājumiem, autore ierosināja, ka medicīniski asistēto pašnāvību vajadzētu legalizēt Latvijā, tomēr ar vairākiem nosacījumiem. To varētu piemērot tikai smagi slimiem un neārstējamiem pacientiem vai paralizētām personām. Medicīniski asistētās pašnāvības procedūra būtu detalizēti jāregulē ar atsevišķu likumu, un medicīniskā personāla klātbūtne būtu obligāta.

The theme of the bachelor’s work is “Physician assisted suicide – its possibility and admissibility”. The aim of the work is to analyze arguments for and against assisted suicide, and, on the basis of this analyze, answer to question, whether assisted suicide is possible and admissible. Different aspects of assisted suicide were examined – its concept, its regulation all over the world, jurisprudence in cases relating to assisted suicide, assisted suicide in the perspective of human rights and possible consequences, if assisted suicide was legalized. Also society poll was made. As a result of this examination, several conclusions were made. Firstly, when decisions about assisted suicide are made, in most cases interests and rights of society tend to be more important than individual’s rights. Secondly, except the countries, where assisted suicide is legal, normative acts don’t ensure rights to death, but only rights no to use rights to life. This is also confirmed by jurisprudence. Thirdly, total attitude towards assisted suicide by society and courts becomes more and more favorable. However it refers only to cases, when assisted suicide has already occurred. If person still pleads for it, attitude is rather negative. Fourthly, prohibition of assisted suicide results in indirect discrimination, as persons, who are physically disabled, because of this prohibition, cannot perform suicide at all. Fifthly, assisted suicide would be permissible only for physically ill, disabled and paralyzed persons. Sixthly, if assisted suicide was legalized, detailed regulation would be necessary and it could be done only in presence of medical personal. On the basis of these conclusions, author suggested that assisted suicide should be legalized in Latvia. However, it could be applied only to severely ill and incurable patients or to paralyzed persons. The procedure of assisted suicide should be strictly and particularly regulated by separate law, and the presence of medical personnel should be obligate.