Rokasnaudas pielietojums un regulējums dažādās tiesību sistēmās

Abstract

Darba pamatmērķis ir salīdzināt Latvijas Civillikuma rokasnaudas institūta regulējumu un pielietojumu ar tādu valstu kā Vācijas, Anglijas, Francijas, Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu tiesībās ietverto, rokasnaudas institūtam radniecīgo institūtu regulējumu un pielietojumu, vienlaicīgi norādot uz vēlamiem rokasnaudas institūta modernizācijas virzieniem un iespējamajiem pašreizējo problēmjautājumu risinājumiem. Darba sākumā autore veic dažādu iemaksu, kas veiktas pie līguma noslēgšanas, nošķiršanu. Tādejādi norādot uz tām iemaksām, kuras pēc savas būtības un noteiktām pazīmēm ir līdzīgas CL regulētajai rokasnaudai un līdz ar to ir ar rokasnaudu salīdzināmas. Tālākajā darba daļā, analizējot CL ietverto noteikumu, kas paredz kumulatīvo rokasnaudu, tiek secināts, ka tas nav atbilstošs mūsdienu moderno civiltiesību prasībām. Tādēļ šis noteikums ir aizstājams ar noteikumu, kas paredz rokasnaudas ieskaitīšanu zaudējumos, ja kreditors ceļ prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, kas tam radušies no līguma neizpildes. Analizējot citu valstu tiesībās attīstītos risinājumus kā arī, veicot ieskatu ELTP un UNIDROIT principos ietvertajās pamatidejās, tiek secināts, ka CL nepieciešams ietvert noteikumu, kas paredz rokasnaudas apmēra ierobežošanu. Trešajā darba daļā autore uzsver nepieciešamību rokasnaudas institūta ietvaros mazināt pacta sunt servanda kategorismu. Ceturtajā daļā tiek secināts, ka rokasnauda būtu izmantojama tikai par līguma izpildījuma nodrošināšanas līdzekli, bet ne par priekšlīguma. Tiek ieteikts, ka naudas summai, kas dota par priekšlīguma izpildījuma nodrošinājumu, ir jāpiešķir atkāpšanās naudas nozīme.

The main thrust of this written work is to compare in the Civil Law of Latvia (CL) regulated institute’s of earnest money usage and regulation with in such countries as Germany, England, France, Russia and United Sates of America, laid down rules, which regulate institutes which are allied to Latvian earnest money, at the same time pointing out to an advisable modernization direction for institute of earnest money and possible instant issue solutions. At the beginning of the article, the author makes a seperation of different payments of money, which are given at the conclusion of a contract. Thereby pointing out to those payments of money, which are similar and comperable in their nature and features with Latvian earnest money. In the further part of written work, while analysing in the CL laid down provision, which provides cumulative earnest money, it is concluded, that this condition is not up standing to nowadays modern civil law requirements. Therefor this provision should be replaced with provision, that provides, that earnest money schould be transferd into the damages, if creditor pursues a claim for damages, which results from non- performance of contract. While analysing in the other countries developed solutions, as well as making insight into Principles of European Contract Law (PECL) as well as in the UNIDROIT principles, incorporated central ideas, it is concluded that it is needed to incorporate in the CL provisions which provide for limiting an amount of earnest money At the third part of written work, author higlights necessity within the framework of earnest money, to undermine pacta sunt servanda categorism. At the fourth part it is concluded, that earnest money should be used as a security for performance of contracs, not for pre- contracts. It is advised to give sum of money, which is given as a security for performance of pre – contract, the meaning and effect of smart money.