Piesaistība noziedzīgam nodarījumam

Abstract

Darbā “Piesaistība noziedzīgam nodarījumam” tiek aplūkoti jautājumi par piesaistības institūta vēsturisko attīstību 20.gs. Latvijas krimināllikumos, piesaistības noziedzīgam nodarījumam būtību Latvijas krimināltiesībās, piesaistības līdzību un atšķirību no līdzdalības, raksturoti četri piesaistības noziedzīgam nodarījuma veidi (iepriekš neapsolīta slēpšana, neziņošana par noziegumu, noziedzīga nodarījuma pieļaušana un noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanās un realizēšana), analizējot Latvijas tiesu praksi laika posmā no 2000.gada līdz 2008.gadam. Tāpat ir aplūkoti un salīdzināti arī citu ārvalstu krimināllikumos ietvertie piesaistības noziedzīgam nodarījumam veidi. Bez tam šajā darbā ir sniegts ieskats par citiem Krimināllikumā paredzētajiem gadījumiem, kuros ir saskatāmas piesaistības noziedzīgam nodarījumam pazīmes. Maģistra darbā izmantota gan Latvijas krimināltiesību literatūra, gan atspoguļoti ārvalstu un Latvijas krimināltiesību ekspertu viedokļi. Tāpat darbā analizēta Latvijas tiesu prakse, norādot uz kļūdām noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā. Bez tam salīdzinājumam izmantoti ārvalstu krimināllikumi. Darbā pausts viedoklis par piesaistības noziedzīgam nodarījumam tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Proti, ne vienmēr pareizi tiek interpretēta piesaistība noziedzīgam nodarījumam. Tāpat nepamatoti tiek kvalificētas darbības un persona saukta pie kriminālatbildības, kura pati ir iesaistīta noziedzīgā nodarījumā. Šajā nolūkā lietderīgi būtu izvirzīt jautājumu par grozījumu izdarīšanu Krimināllikumā, precizējot un papildinot piesaistības noziedzīgam nodarījumam un tās veidu definējumu gan Krimināllikuma Vispārīgajā daļā, gan Sevišķajā daļā, vienlaikus precizējot arī to personu loku, kuras nav saucamas pie kriminālatbildības. Bez tam saistībā ar mazgadīgo un nepilngadīgo dzimumnoziegumiem un viņu pavešanu netiklībā, Krimināllikumā būtu nepieciešams norādīt tās personas, kuras tomēr ir saucamas pie kriminālatbildības par piesaistību noziedzīgam nodarījumam (neziņošanu un pieļaušanu).

Thesis entitled “Conjunction to crime” is about the development of the conjunction institute in criminal laws of 20th century Latvia, the meaning of conjunction to crime in Latvian Criminal Law, the similarities and differences of conjunction to crime from complicity to crime. As well as there are revealed four different kinds of conjunction to crime (previously unpromised concealment of a perpetrator, failure to inform about the crime, connivance of crime, sale of goods acquired by criminal means) by analyzing the legal practice of Latvian courts from the year 2000 to 2008. Also in this thesis there are considered and collated other kinds of conjunctions to crime according to criminal laws of other countries. Included in this thesis there is also an insight into other cases in Criminal Law, which share features with conjunction to crime. Various Latvian literature on criminal law and opinions of foreign and domestic experts is used in this thesis, as well as legal practice of Latvian courts is analyzed by drawing attention to mistakes in qualification of crimes, and foreign criminal laws are used for comparison. In this thesis there are also suggestions for improving the institute of conjunction to crime. In particular, not always conjunction to crime is interpreted correctly. Actions are qualified as conjunction to crime without reason and persons are prosecuted for that, where instead they should have been prosecuted for complicity to crime. In this regard it would be useful to open up a question for amending the Criminal Law in order to specify and complement the various kinds of conjunction to crime, as well as defining these kinds of conjunction to crime both in the General Part and the Special Part of the Criminal Law, and at the same time also specifying the persons, which should not be prosecuted for conjunction to crime. Regarding sexual crimes against juveniles and minors, the persons, which should be prosecuted for conjunction to crimes (failure to inform about the crime, connivance of crime), should be specified as well.