Piesaistība noziedzīgam nodarījumam

Abstract

Bakalaura darbā ir aplūkoti piesaistības noziedzīgam nodarījumam jēdziens un to veidi, tās un regulējums Latvijas krimināltiesībās, kā arī salīdzinājumā ar ārvalstu normatīviem aktiem, ir izskatīti dažādu Latvijas un ārvalstu zinātnieku uzskati un nostājas par noziedzīga nodarījuma pieļaušanu kā piesaistības veidu, kā arī par noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanas un realizēšanas objektīvo pusi. Darbā tiks sniegti diskutablu jautājumu par piesaistību noziedzīgam nodarījumam piemēri, kā arī to iespējamie atrisinājumi, to skaitā arī autores piedāvātie Krimināllikuma grozījumi sakarā ar to personu loku, kuram nepastāv kriminālatbildība par iepriekš neapsolītu slēpšanu vai neziņošanu par noziedzīgo nodarījumu un noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanos un realizēšanu. Autore izskatīs piesaistības institūta vēsturisku regulējumu normatīvajos aktos, kas bija spēkā Latvijas teritorijā XIX gadsimtā un to salīdzinājumu.

Different kinds of the accessory to the crime and the way it is viewed in the legal texts of Latvia and other countries will be discussed in this work. The opinions of Latvian scholars and the scholars of other countries on the accessory to the crime and its permissiveness as well as on the objective side of the crime-illegal acquisition of assets and turning them into legal will be observed in this work. The author's suggestions on the changes in the 4th part of the Criminal Law of Latvia , article 22 , are described in the paper. It deals with the persons who cannot be legally persecuted for not reporting the foreseen crime. The author will observe the historical aspect of the accessory to the crime and compare the notion in different legal texts which had a legal power on the territory of Latvia.