Lūkas evaņģēlija ievads: Lk 1,1-4

Abstract

Lūkas evaņģēlija ievada pētniecību apgrūtina fakts, ka tam Bībelē nav atrodamas paralēles. Darba mērķis ir atrast ievada paralēles ārpus Bībeles, Lūkas sociāli vēsturiskajā vidē. Pētījums parāda, ka ievada radnieciskākās paralēles ir atrodamas nevis seno vēsturisko, bet gan zinātnisko ievadu rakstīšanas tradīcijā, iepretī lielākajai daļai Jaunās Derības pētnieku ieskatiem. Darbā tiek noteikts Lūkas sociāli vēsturiskais fons, sameklētas Lūkas evaņģēlija ievada paralēles, šīs paralēles un arī Lūkas evaņģēlija ievads analizētas un, visbeidzot, veikts Lūkas un viņa paralēļu salīdzinājums. Rezultātā tiek noteikts, kā šis atklājums, ka zinātniskā tradīcija ir pārliecinoši radnieciskāka Lūkas evaņģēlija ievadam, izmaina evaņģēlija nozīmi un lasīšanas veidu. Proti, evaņģēlijs jāsaprot nevis kā vēsturiska grāmata, bet kā pestīšanas rokas grāmata.

The problem of interpreting the preface to Luke's Gospel relates to its uniqueness-there are no Biblical parallels. The aim of this thesis is to look at parallels outside the Bible in Luke's socio-historical environment. The study shows that the extra-Biblical parallels most closely related to the text of Luke are not to be found, contrary to the postion of the majority of New Testament commentators, in ancient historical prefaces, but, rather, among prefaces to ancient so-called scientific works. This study examines different styles of preface writing and compares them to the preface in Luke. Understanding the proper parallel provides insights into the exegesis of the text and into the aims of Luke in his gospel. The thesis then suggests that Luke does not intend his work as a history of Jesus, but, rather, as a handbook for salvation.