Vecticībnieku izglītības tradīcija: Rīgas Vecticībnieku skola (1813-1832)

Abstract

Rīgas vecticībnieku skola darbojās kā Rīgas Grebenšikova vecticībnieku kopienas struktūrvienība kopā ar nespējnieku patversmi un lūgšanas namu no 1813. līdz 1833. gadam. Tajā izglītojās 110 bērni. Skolā bija apgūstami sekojoši mācību priekšmeti: ticības mācība, slāvu valoda, krievu valoda, aritmētika un kora dziedāšana. Pēc mācībām bērnus nodrošināja ar darbu amatnieku darbnīcās un tirgotāju veikalos vai arī iesaistīja kopienas organizācijas darbā. Skolas mācību mērķi, saturs un metodes pamatā turpināja Austrumu baznīcas tēvu izglītības tradīciju un balstījās galvenokārt uz bērnu ieaugšanu baznīcā un viņu morāli-tikumiskās stājas veidošanu. Skola tika slēgta 1833. gadā oficiālās baznīcas represiju gaitā. Bērni ar varu tika konvertēti pareizticībā, zēni – atdoti kara skolās, meitenes – klosteros.

The Old Believer’s school of Riga (1813-1833) was a part of Old Believers religious community containing orphanage and chapel. The school educated 110 children. The curriculum contained Catechism, Slavonic and Russian languages, Arithmetic and Choral singing. Alumnae were provided with a job in the communities’ workshops, trade or appointed to another activities. The goals of studies, the contents and methods were following the Tradition of Eastern Church fathers requiring the integration of the children into the Christian community. The second aim was to create moral persons. The school was closed as a part of the official State Church repressions towards Old believers’ community. Children were converted into Orthodox faith; boys were made soldiers, girls forced into monasteries.