Kredīta un citu aizdevumu negodprātīga saņemšana un izmantošana

Abstract

Krimināllikuma 210.pants satur tiesību normu, kas paredz atbildību par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Šī norma, kā rada prakse, tiek izmantota ļoti reti un tam ir savi iemesli. Pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un tiesām ir zināmas grūtības šā panta izmantošanai: darbu apgrūtina juridisko terminu daudzējādība, kuru saturu pārsvarā veido vairāki normatīvie akti, kas regulē kreditēšanas sfēru. Laikā, kad kredītu un citu aizdevumu pieejamība ir apgrūtināta, palielinās to cilvēku skaits, kas kredītu vai citu aizdevumu cenšas iegūt negodīgā veidā, tieši tādēļ diplomdarbs ir veltīts šai tēmai. Bakalaura darbā ir atspoguļots kredīta un citu aizdevumu negodprātīgas saņemšanas un izmantošanas regulējums vēsturiskais aspekts, veikta kredīta un citu aizdevumu negodprātīgas saņemšanas un izmantošanas juridiskā analīze aplūkojot noziedzīgā nodarījuma objektu un objektīvo pusi, kā arī subjektu un subjektīvo pusi, un apskatītas kvalifikācijas īpatnības. Aplūkots kredīta un citu aizdevumu negodprātīgas saņemšanas un izmantošanas regulējums ārvalstu krimināltiesībās, kā arī tika izvirzīti priekšlikumi normatīvu aktu uzlabošanai, kuri balstīti uz autores secinājumiem.

Section 210 of the Latvian Criminal Law contains a legal rule which provides for liability for fraudulent obtaining and use of credit and other loans. According to the practice this rule is used very seldom due to several reasons. Authorities of preliminary investigation and courts have certain difficulties as regards the use of this section: the work becomes difficult due to diversity of legal terms, the content of which is principally made by a number of legal acts that regulate the sphere of crediting. During the period when credits and other loans become less available, the number of people willing to obtain credit or another loan through fraudulent means increases, that is why the Bachelor’s paper is devoted to this subject-matter. The Bachelor’s thesis deals with the historical aspect of control of fraudulent obtaining and use of credit and other loans, legal analysis of this phenomenon by considering the object and objective aspect of an act of the offence, as well as the subject and the subjective aspect, and particular qualification features. The author’s examines regulations of fraudulent obtaining and use of credit and other loans in the criminal law of other countries and was proposed motions for legal acts improvement that was based on author’s conclusions.