Suverenitāte XX gadsimtā un XXI gadsimta sākumā

Abstract

Suverenitāte ir svarīgākais tiesiskas valsts būtības elements. Tas pastāv un mainās līdzās valsts institūta transformācijām. Lai izprast mūsdienās pastāvošos uzskatus par suverenitāti ir nepieciešams izzināt šī koncepta attīstības ceļu. Suverenitātes koncepts attīstījās spontāni, jo bieži mainoties politiskais kārtībai, mainījās arī suverenitātes uztvere. Tādēļ analizējot tā attīstībai ir iespējams dziļāk izprast mūsdienu starpvalstu attiecības, valsts būtību globalizācijas un open state koncepta ietvaros. Darba tēma ir izvēlēta, jo mūsdienu globalizācijas procesu kontekstā aktualizējas valsts un starptautisko organizāciju attiecības, valsts varas leģitimitāte un organizācijām deleģēto funkciju apjoms un raksturs. Bakalaura darbs veido trīs nodaļas. Pirmā nodaļa veltīta suverenitātes koncepta vēsturiskajai analīzei, tā attīstībai dabisko tiesību kontekstā, nozīmei absolūtās monarhijās, kā arī konstitucionalizācijas procesa ietvaros. Kā arī akcentēta tolaik radusies klasiska pieeja suverenitātei, kuras ietvaros ar to ir jāizprot pilnīga valsts varas neatkarība un patstāvība funkciju realizācijā. Otrajā nodaļā ir aplūkota suverenitātes attīstība XX gadsimtā. XX gadsimta politiskie notikumi krasi mainīja suverenitātes jēdzienu tiesisko saturu un darbības sekas. Tā līdzās valstīm arī starptautiskās organizācijas ķļuva par rīcībspējīgiem starptautisko tiesību subjektiem. Ķā arī virkne citu subjektu ieguva fakultatīvo, jeb ierobežoto tiesībspēju starptautiskajās tiesībās. Tādēļ aktivizējoties starpvalstu attiecībām, valsts dalība starptautiskajā organizācijā kļuva par vienu no demokrātiskas valsts leģitimitātes apliecinājumiem. Līdz ar to kļuva aktuāla valsts un starptautiskās organizācijas funkciju samērīgums un tiesiskās attiecības. Trešā nodaļā ir veltīta globalizācijas tendencēm tiesību jomā, proti, tās izpausmju mijiedarbībai ar dalībvalstu nacionālājām tiesību sistēmām un to varas leģitimitāti. Kā spilgtākais piemērs analizēta Eiropas Savienība, tās veidotās autonomās tiesību sistēmas saturs, īpatnības un attiecības ar dalībvalstīm. Šo attiecību raksturs un to uztvere tiek pamatota gan ar Eiropas Kopienas tiesas, gan dalībvalstu nacionālo konstitucionālo judikatūru. Secināts, ka tiesību avotos ietvertā izpratne par suverenitāti un leģitimitātes attiecībām krasi apsteidz reālos sabiedrības uzskatus par valsts un starptautisko organizāciju attiecībām. Šī tiesiskās apziņas plaisu ar laiku var radīt demokrātijas deficītu un politisko notikumu un tiem sekojošu tiesisko procesu attālināšanos no sabiedrības.

Soveregnity there is a statehood essential element. It exists and changes in соответвии with transformation of institute of statehood. To understand modern representations about the sovereignty, it is necessary to investigate ways of development of this concept. The sovereignty concept developed spontaneously as as soon as the political structure of the power varied, also the understanding of the sovereignty there and then changed. Therefore analyzing историчекие concept changes, probably to understand today's value and understanding of the sovereignty more deeply. The work theme is chosen, as nowadays in a context процеса globalisations again to become the problem of legal relations between государствои and the international organisation, legitimacies of the government and legitimacy functions is actual. Baccalaureate work consists of three heads. Chapter 1 is devoted the historical analysis of a problematics of the sovereignty, development in a context of the natural right, on time of an absolute monarchy and during time процеса constitutionalisising the countries. Also it is accented всозданный at that time classical концепт the sovereignty which understood as the sovereignty full independence of the state in the acts. The second chapter is devoted sovereignty development in 20 century. 20 centuries has introduced many changes in understanding of the sovereignty. On a number with the states the international organisations became high-grade members of the international legal relations. And also variety of other subjects has received relative capacity in legal relations. Therefore became more active legal relations between the states and the international organisations and membership in the international organisations became became one of signs of legitimacy of the power. Also there was a pressing question about a parity of functions between the state and the international organisation. The third chapter is devoted a problem of globalisation of the right and its interaction with the sovereignty of the states. As an example legal bases and features of the European Union and its relations with the countries participants are mentioned. The example is based on the analysis of judgements of the European community, and also national constitutional courts. The conclusion is drawn that that understanding of the sovereignty which is concluded in rules of law much more advances sense of justice and understanding of this problem a society. Further it can create deficiency of democracy and a distance political and legal relations from a society.