Labas ticības princips civiltiesībās

Abstract

Izstrādātā bakalaura darba temats ir „Labas ticības princips civiltiesībās”. Pētījums veikts civiltiesību jomā saistībā arī ar tiesību teoriju.

Bakalaura darba struktūra veidota tā, lai vispirms apskatītu labas ticības jēdzienu, tā būtību un izpratni Latvijā un citās valstīs, pēc tam aplūkotu ļaunas ticības jēdzienu un visbeidzot pievērstos tiesu praksei attiecīgā jautājuma regulēšanā.

Darbs sastāv no ievada, sešām nodaļām, kas sadalītas apakšnodaļās, secinājumiem un izmantotās literatūras saraksta.

Pirmajā nodaļā autore aplūkojusi labas ticības jēdzienu un tā izpratni. Otrajā nodaļā ļauna ticība tiek aprakstīta kā labas ticības pretstats. Trešajā nodaļā autore pievērsusies pienākumiem, kuri izriet no labas ticības. Savukārt ceturtā nodaļa veltīta tiesību netaisnprātīgas izlietošanas aizliegumam. Piektajā nodaļā aplūkotas trīs labas ticības funkcijas, bet sestajā nodaļā uzmanība veltīta labas ticības piemērošanai gan Latvijā, gan arī citās valstīs. Darbu noslēdzot, autore izdarījusi secinājumus un izstrādājusi priekšlikumus.

Bakalaura darba sākumā izvirzītais mērķis - noskaidrot LR Civillikuma 1. pantā minētā labas ticības principa būtību, kā arī izpētīt tā piemērošanas aspektus Latvijas un ārvalstu civiltiesībās - tika sasniegts, noskaidrojot labas ticības definīciju un šī principa vēsturisko attīstību, izpētot labas ticības kā atvērtās normas būtību un saturu, kā arī izanalizējot no labas ticības izrietošos pienākumus un sagrupējot labas ticības principa pielietošanas gadījumus gan Latvijā, gan citās valstīs.

Bakalaura metodoloģiskā bāze ir Latvijas Republikā spēkā esošā nacionālā likumdošana, Latvijai saistošie starptautiskie normatīvie akti, kā arī dažādu autoru domas un atziņas par pētījumā apskatītajām problēmām un tiesu nolēmumi.

Pētījuma izpētes objekta izvēle pamatota ar šai tēmai veltītu literatūras trūkumu latviešu valodā, neskaidro izpētes objekta definējumu, kā arī faktu, ka Latvijā, pēc autores domām, tiesu praksē minētais jautājums apskatīts nepietiekami.

Anotation The subject of the present bachelor paper is “The principle of good faith in civil law”. The research has been carried out in the field of civil rights in connection also with theory of rights.

The structure of the bachelor paper first provides for the clarification of the concept of good faith - its essence and understanding in Latvia and other countries. Next, the concept of bad faith is examined and finally the paper deals with court practice regarding the regulation of the respective matter.

This paper consists of an introduction, five chapters divided in subchapters, conclusions and the bibliography. In the first chapter the author examines the concept of good faith and its understanding. The second chapter deals with bad faith in opposition to good faith. Furthermore, the author turns to the consequential duties of good faith in the third chapter followed by study of the ban of unfair rights application. The next chapter is the application of good faith in Latvia as well as in other countries. Finally, the author draws conclusions and puts forward certain proposals.

The initial aim of the bachelor paper - to clarify the essence of good faith principle mentioned in the first paragraph of the civil law of the Republic of Latvia, as well as to investigate the aspects of its application in civil law in Latvia or other countries – was achieved by defining good faith and studying the historical development of this principle, by investigating the essence and content of good faith as an open norm, as well as by analyzing the consequential duties of good faith and grouping the application cases of good faith principle both in Latvia and other countries.

The methodological bases of the present work is the valid national legislation of the Republic of Latvia, the international laws and regulations related to Latvia, the thoughts and ideas of different authors about the issues raised in the research, as well as the judgments of court. The choice of the research object is based on the lack of corresponding literature available in

Latvian, the vague definition of the research object as well as the fact that, according to the author of this work, the aforementioned matter has not been sufficiently considered in court practice in Latvia.