Vārda un preses brīvības tiesiskais regulējums Latvijā starpkaru periodā

Abstract

Bakalaura darba ’’Vārda un preses brīvības tiesiskais regulējums Latvijā starpkaru periodā’’ mērķis ir analizēt vārda un preses brīvību, tiesiskos aspektus un realizāciju Latvijā no 1918. gada līdz 1940. gadam, lielāko uzmanību pievēršot 1924. gadā pieņemtajam Preses likumam ar vēlākajiem pārgrozījumiem, kuri regulēja rakstītā vārda saturu. Bakalaura darbā raksturota arī brīvvalsts dažādos aspektos-sākot ar kultūru, mākslu, sociālajām norisēm, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši izdevumu saturiskajam regulējumam un Preses likuma normu ievērošanai. Analizētie tiesu prakses piemēri parāda konkrētus Preses likumu normu pārkāpumus, par kuriem pienācās dažādas sankcijas. Vārda un preses brīvība ir svarīgs priekšnoteikums demokrātiskas sabiedrības veidošanai. Starpkaru periodā novērojama pāreja no demokrātiskās sabiedrības modeļa uz autoritāras valsts iezīmēm, kuru iedibināja Kārlis Ulmanis 1934. gadā, veicot valsts apvērsumu. Pakāpeniski novērojama pāreja no preses brīvības uz cenzūru, kas tika pielietota attiecībā uz iespieddarbiem no 1934. gada līdz 1940. gadam, turklāt, šīs cenzūras idejiskais ‘’pamatlicējs’’ bija vadonis K. Ulmanis. 1922. gadā tika pieņemta Latvijas Republikas Satversme, bet tikai 1998. gadā tiek pieņemti Satversmes grozījumi, kas papildināja Satversmi ar 8. nodaļu „Cilvēka pamattiesības”. Šī nodaļa ir ievērojama ar to, ka pirmo reizi konstitucionālajā līmenī tiek skaidrots, ka „ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.” Darbā autore lielu uzmanību pievērš cenzūras jēdzienam, tā mijiedarbībai ar autoritāro režīmu. Vārda un preses brīvības tiesiskais regulējums ļauj ielūkoties valsts veidošanās un attīstīšanās posmā starpkaru periodā, tā laika sabiedrības norisēs, kad valsts ir piedzīvojusi nacionālās pašapziņas uzplaukumu.

The aim of the bachelor paper "Legal Regulations of Freedom of Speech and Press in Latvia in the Interwar Period" is to analyze the freedom of speech and press, legal aspects and the realization in Latvia between 1918 – 1940, mostly paying attention to the press law, established in 1924, with the posterior alterations which regulated the content of written words. In the bachelor paper the free country is described in various aspects, as from culture, art, social process, mostly paying attention to the content regulations of publications and the observation of press law regulations. The analyzed examples of jurisprudence show the concrete contraventions of press law regulations which pertained various sanctions. Freedom of speech and press is an important precondition to develop democratic society. In the interwar period there were a visible conversion from a model of democratic society to the features of an authoritarian state which was established by Kārlis Ulmanis in 1934, accomplishing the state consideration. Gradually there was a visible conversion from freedom of press to censorship which was applied to printed material between 1934 – 1940, furthermore, the ideological "founder" of the censorship was the leader K. Ulmanis.