Sacīkstes princips civilprocesā

Abstract

Latvijas civilprocess ir balstīts uz sacīksti kā tiesas spriešanas metodi. Bet kas tad ir sacīkstes princips un kā tas izpaužas? Darba aktualitāte ir saistīta ar mūsdienu sabiedrības uzticēšanos valsts varām. Šī uzticēšanās ir ļoti vāja un ir nepieciešams to stiprināt. Viens no veidiem kā sasniegt šo mērķi, ir cilvēktiesību tiesiskā aizsardzība. Sacīkstes princips sastāv un tas mijiedarbojas ar vairākiem principiem. Princips satur garantiju kāda cita principa piemērošanai. Piemēram, nevar runāt par sacīkstes principu, ja nav ievērots pušu līdztiesības princips. Latvijas Republikas Satversmē ir konstitucionāli nostiprinātas tādas cilvēktiesību garantijas kā personas līdztiesība likuma un tiesas priekšā un personas tiesības aizstāvēt savas intereses taisnīgā tiesā. Ir apskatīti vairāki jautājumi, kas saistās ar sacīkstes principu, kā piemēra, principa mērķis, tā problēmas un priekšrocības. Sacīkstes princips paredz mutisku cīņu starp pusēm un arī tiesāšanās procesu kontrolē puses. Puses ir kā prāvas aktīvais elements, bet tiesnesis ir neaktīvais elements un ieņem neitrālu pozīciju. Taču mūsdienās tiesnesis ieņem aktīvāku lomu un tam ir tiesības arī dod norādījumus, kā arī dažos gadījumos tas ir pat tiesas pienākums. Bet kur ir tā robežlīnija starp sacīkstes principu un tiesas lomu? Sacīkstes princips ir daudz kritizēts. Un viena no kritikām saistās ar to, vai sacīkstes kā tiesas spriešanas metode, lai nodrošinātu pierādījumus ir vislabākā, lai nonāktu pie patiesības. Taču šis princips ir balstīts uz pieņēmumu, ka civilprocess pats par sevi ir privātu interešu sfēra un pusēm ir jāuzņemas atbildība, lai aizstāvētu savas intereses, pie tam puses labāk zina lietu un, kas ir jāpierāda. Šie un vēl citi jautājumi ir apskatīti darba 4 nodaļās un 3 apakšnodaļās.

Civil procedure in Latvia is based on an adversial model of litigation. But what is the adversial principle and what is the adversary in nature? The theme of the given work is actual for the Republic of Latvia because of the public trust in authority of the state. This trust is quite poor and it must be strengthen. And so one of the way of this purpose is judicial protection of Human Right. Civil procedure is set upon a system of legal principles. Each principle has its own place in this system and becomes effective in its interaction with the other principles of the system. Moreover, a principle can constitute a quarantine of the application of another principle application. For example, there can be no adversary principle without equality of the parties in the proceedings. Many constitutional protections, such as the article 91 and 92 of the Constitution of the Republic of Latvia, are designed to ensure equal before the law and the courts and the right to defend his or her rights and lawful interests in a fair court. There are considered the most important questions in the field of adversary principle in this work such as the goal, problems and advantages of the adversial principle. The adversarial principle sees the trial as an oral contest between the parties and is controlled by them, the judge supervises the fairness of the proceedings in general. The parties are the active element and the judge is like the passive element and court takes a non-partisian role. But nowadays the judge takes on a more active, managerial role: the court may give directions to the parties and some times even must give directions. But where is the borderline of the judge role and adversial principle? There are many criticism of the adversary system. One criticism is that does the adversary method of eliciting evidence approach more closely to the true than alternative methods. But the principle is grounded on the assumption that the civil procedure is a sphere of private interests and that the parties have to make an effort to protect their rights and the parties do know their issues better that court does. These questions and more over are considered in this work in 4 chapters and 3 subdivisions.