| dc.description.abstract | Autors bakalaura darbā „Jaunizveidotu valstu atzīšanas institūts starptautiskajās publiskajās tiesībās” analizē jaunas faktiskās valsts atzīšanas procesu, kas nav standartizēts un noteikts nevienā starptautiskajā dokumentā, valstiskuma tradicionālus un jaunus kritērijus, atbilstība kuriem dod tiesības veidojumam tikt atzītam par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu, atzīšanas teorijas, kas ietver sevī pretējās pozīcijas valsts rašanās jautājumā, kā arī atzīšanas veidus: de facto un de jure, skaidri izteikta un prezumēta, kolektīvā un priekšlaicīgā. Darbā tiek pētītas juridiskās sekas atzīšanas praksē 20. un 21. gadsimtā, īpašu vērību pievēršot pēdējo gadu spilgtākajiem piemēriem: bijušā Dienvidslāvija, Kosova, Abhāzija un Dienvidosetija. Autors darbā pierāda, ka, pirmkārt, veidojumu var atzīt par valsti tikai tad, ja tas atbilst visiem 1933. gada kritērijiem, otrkārt, ANO kompetenču paplašināšana atzīšanas jautājumos būs ne tikai lietderīga, bet arī novērsīs gan valsts iekšējos, gan starpvalstu strīdus, treškārt, nepieciešami jauni kritēriji, analizējot veidojuma spēju kļūt par neatkarīgu valsti, ceturtkārt, neviena no atzīšanas teorijām nevar tikt piemērota absolūti visos gadījumos un līdz ar to nav iespējama tikai vienas teorijas pielietošana praksē un visbeidzot, ka pēdējie atzīšanas gadījumi- Kosova, Abhāzija un Dienvidslāvija- ir pretrunā ar starptautiskajām normām. | en_US |
| dc.description.abstract | Author’s goal is to analyse a recognition of new states, which probably is one of the most difficult topics in international law. Nowadays recognition of a new states consists of legal elements such as international and municipal law and politics. In author’s opinion recognition may not be the politician’s plaything. First of all it should be based on the fundamental principles of international law such as self-determination and territorial integrity. Secondly, entity may be recognized as a state only in situations when copliance with the traditional statehood criterion (permanet population, defined territory, effective government and capacity to enter into relations with other states) is established.
Several conclusions are done in this bachelor thesis: it is possible to recognize an entity when it fulfils all Montevideo Convention’s criterion; neither constitutive, nor declarative theory cannot be applied in all situations, the admission in UN is a strong form of collective recognition which may solve the most of problem situations and finally new criterion are required to derogate prejudiced positions of states. | en_US |
