Morālais kaitējums kā bērnu tiesību aizskāruma rezultāts

Abstract

Latvijā bērnu kā īpaši aizsargājamo personu tiesību aizsardzību garantē valsts, ir izstrādāti vairāki tiesību akti un bērnu tiesību aizsardzības mehānismi kā īstenot bērna pamattiesību aizsardzību nacionālā līmenī, tomēr civilprocesuālā ceļā bērna nemantisko tiesību un nemantisko labumu aizsardzība ir ierobežota nepilnīgā civiltiesiskā regulējuma dēļ, tostarp arī morālā kaitējuma gadījumā. Autore uzskata, ka morālā kaitējuma atlīdzināšanas institūts var būt efektīvs bērna pamattiesību aizsardzības līdzeklis arī civilprocesuālā ceļā, ar preventīvu iedarbību uz sabiedrību kopumā. Bakalaura darbs Morālais kaitējums kā bērnu tiesību aizskāruma rezultāts ir izstrādāts ar mērķi noskaidrot, kādas ir bērnu likumisko pārstāvju iespējas un šo iespēju tiesiskais pamatojums šobrīd civiltiesiskajā kārtībā iesniegt prasību tiesā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu bērna tiesību aizskāruma gadījumā, identificējot būtiskākās problēmas, kas to kavē, kā arī piedāvāt savu redzējumu jeb ieteikumus situācijas uzlabošanai. Darbā ir pētīts tiesiskais pamatojums morālā kaitējuma atlīdzinājumam bērnam, kā arī analizēta tiesu prakse, kur morālā kaitējuma atlīdzība ir prasīta civiltiesiska aizskāruma (delikta) gadījumā. Pētījumā rezultātā autore secina, ka morālā kaitējuma institūta efektīvākai piemērošanai bērnu tiesību aizskāruma gadījumā, vispirms ir nepieciešams izveidot vienotu terminoloģiju attiecībā uz jēdzieniem morālais kaitējums un atlīdzinājums gan administratīvi tiesiskajās, gan krimināltiesiskajās, gan civiltiesiskajās attiecībās, to piepildot ar vienotu doktrinālu saturu, jo morālais kaitējums tiek nodarīts personai (bērnam) kopumā un tiesības prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu neatkarīgi no tiesību nozares, kuras paredz tādas iespējas, ir nostiprinātas Satversmē. Lai bērnam kā ikvienai personai tiesības prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu jebkura tiesību aizskāruma gadījumā tiktu garantētas, tās aizsargājot arī ar civiltiesiskiem līdzekļiem un morālā kaitējuma institūts tiktu piemērots kā efektīvs bērnu tiesību aizsardzības instruments, autore piedāvā pilnveidot CL 1635.pantu, tā otrajā daļā iekaujot personas pamattiesības, kuru aizskāruma gadījumā ir pieņemams, ka ir nodarīts morālais kaitējums. Autore piedāvā arī savu redzējumu un risinājumu attiecībā uz problemātisko atlīdzības apmēra noteikšanu praksē, lai prasītājam būtu skaidrs kādu summu prasīt, kā arī lai tiesas neizdarītu nepamatotus atlīdzības apmēra samazinājumus, kas tikai rada papildus nepatīkamus pārdzīvojumus aizskartajai personai un neveicina personas vēlēšanos aizsargāt savas tiesības un intereses taisnīgā tiesā.

In Latvia, the protection of rights of children, as specially protected persons, is guaranteed by the State, and a number of laws and mechanisms concerning the child protection have been developed for the implementation of protection of the fundamental rights of the child on the national level, but in terms of the civil procedure the moral rights and protection of intangible benefits of the child are limited, because of an incomplete civil legal framework, including the cases of moral injury. The author believes that the institution of compensation of moral injury may serve as an effective tool for protection of fundamental rights of the child also by means of a civil procedure, having a preventive effect on society at large. The Bachelor's Paper Moral injury as a result of violation of children's rights has been worked out to clarify, what are the possibilities of legal representatives of children and what is the legal basis of such possibilities presently, according to the civil law procedures, to bring an action to court for compensation of moral injury in case of infringement of rights of the child, identifying the major problems posing obstacles, as well as to offer personal vision or suggestions to improve the situation. The author explains the legal grounds for compensation of moral injury to the child and analyses the case law, in which the compensation of moral injury is required in case of a violation of the civil law (infringing act). The author of the study concludes that for more effective application of the institution of moral injury in the case of infringement of children's rights, at first, it is necessary to establish common terminology in relation to the concept of ‘moral injury’ and ‘compensation’ within the administrative and criminal law, as well as in the civil legal relations, filling it with a single doctrinal content, because the moral injury is caused to a person (child) in general, and the right to require commensurate compensation, regardless of the legal area, which provides for such possibility, is enshrined in the Constitution. In order to guarantee for a child, like for any person, the right to require adequate compensation in case of infringement of any of its rights, protecting them also by civil legal remedies, and to apply the institute of moral injury as an effective tool for the protection of children's rights, the author proposes to amend the Article 1635 CL, by including in its third paragraph the provision concerning the fundamental human rights, in case of infringement of which it would be accepted that moral injury has been caused. The author also offers her vision and solution for the problematic determination of the amount of compensation, so as it would be clear for the applicant, what amount can be required, and for the courts not to cut unreasonably the amount of compensation, thus creating only additional unpleasant experience for the victim and