Ārkārtas stāvoklis kā pamatojums cilvēktiesību ierobežojumam

Abstract

Vairāki starptautisko cilvēktiesību līgumi paredz iespēju atkāpties no atsevišķām cilvēktiesībām, iestājoties ārkārtas stāvoklim. Šā darba mērķis ir noteikt pienākumus, kuri jāizpilda valstij, kas vēlas izmantot atkāpšanās tiesību. Darbā tiek secināts, ka atsevišķās ārkārtas stāvokļa regulējuma daļas ir neskaidras un pretrunīgas, tomēr regulējums tiek attīstīts interpretējot attiecīgās līgumu normas. Darbā koncentrēti tiek analizēts Latvijā pastāvošais un plānotais ārkārtas stāvokļa regulējums un secināts, ka šā regulējuma atsevišķas daļas ir nepilnīgas un neatbilst Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām. Likumprojekts „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” atrisina tikai daļu no pastāvošajām problēmām.

In time of emergency state party to one of the main international human rights instruments may take measures derogating from some of their obligations under the relevant treaty. The objective of this study is to determine the exact obligations which the state must fulfill in order to derogate. In this study author concludes that some parts of the state of emergency international normative framework is obscure and contradictive but there are ongoing attempts to improve the regulation trough interpretation of relevant treaty obligations. Major problem lies in the deficiencies of the existing compliance monitoring system, which in some situations is too slow to respond to fast changing situation. Study examines the state of emergency regulation in Latvian national legal system and concludes that there is a pressing need to improve the relevant sections of law. The bill “On state of exception and emergency situation” introduced by the Cabinet of Ministers succeeds to solve only some of the existing problems.