Īpašuma iegūšana ar ieilgumu

Abstract

Ievads Bakalaura darba „Īpašuma iegūšana ar ieilgumu” mērķis ir iespējami vispilnīgākajā veidā aplūkot ieilguma institūta teorētiskos un praktiskās piemērošanas aspektus un tā kā īpašuma iegūšanas veida juridisko nozīmi un efektivitāti. Vienlaikus pētījuma ietvaros, aplūkojot ieilguma institūta būtisko aspektus, autors uzmanību pievērš vairāku ievērojamu tiesībzinātnieku un praktiķu atziņu apkopošanai, konstatējot arī viedokļu sadursmes, lai atklātu ieilguma institūta izpratnes nianšu dažādību un sniegtu autora vērtējumu. Darba pirmajā nodaļā tiek aplūkota ieilguma institūta attīstība tā vieta lietu tiesību sistēmā zinātnisks izvērtējums. Svarīgi atzīmēt, ka ieilguma institūta pirmsākumi meklējami romiešu civiltiesībās, pakāpeniski tam attīstoties līdz mūsu dienās pazīstamajai izpratnei un praktiskās izpausmes veidam. Lai vispilnīgāk varētu izprast īpašuma iegūšanas ar ieilgumu teorētiskos un praktiskos aspektus Latvijas Republikas Civillikumā, uz kura vērsta uzmanība, aplūkojot ieilguma institūtu raksturojošās pazīmes, autors pētījuma pirmajā nodaļā aplūkojis arī ieilguma institūta izpausmes kontinentālās Eiropas valstīs, vērtējot to tiesiskā regulējuma attiecībā uz ieilguma institūtu ietekmi uz Latvijas Republikas tiesību sistēmu. Kā viens no autora atklājumiem minams tas, ka ieilguma institūts aplūkojams ne tikai ierastās civiltiesību nozares lietu tiesību apakšnozares kontekstā, bet līdzīgi traktējams arī starptautisko tiesību aspektā attiecībā uz teritorijas iegūšanu. Darba otrajā nodaļā autors secīgi aplūko īpašuma iegūšanas ar ieilgumu priekšnosacījumus, kas izriet no tiesiskā regulējuma – proti – iegūšanas tiesiskā pamata esamības un specifikācijas nianses, nepārtraukta valdījuma pastāvēšanu un izņēmumus, kad iespējams valdījumā iespējami pārtraukumi, kā arī ieguvēja labticīguma prasību. Kā vienu no aplūkojamiem jautājumiem autors izvirza nepieciešamību padziļināti vērtēt, vai īpašuma prasības iesniegšana un uz tās pamata ierosināta tiesvedība var būt pietiekams pamats ieguvējam šaubīties par savu labticību, ja viņam pašam šādas šaubas nepastāv un saskaņā ar Civillikumu īpašuma prasības pierādīšanas pienākums gulstas uz prasītāju. Savukārt, pētījuma trešajā nodaļā aplūkotas ieilguma institūta izpausmes tiesu prakses kontekstā. Pētījuma tapšanā izmantota juridiskā literatūra latviešu un vācu valodās, kā arī normatīvie akti un Latvijas Republikas tiesu prakses atziņas

The purpose of the bachelor’s work “The acquisition of property after the expiry of limitation” is to study comprehensively the aspects of the theoretical and practical application of the institution of limitation and its legal significance and efficiency as a means of the acquisition of property. At the same time, within the framework of the study, considering important aspects of the institution of limitation, the author pays attention to the discrepancies in the conclusions and opinions of several jurists and practical workers, in order to identify the differences in the nuances of the understanding of the institution of limitation, as well as sets forth the author’s evaluation. Within the framework of the study, the genesis of the development of the institution of limitation is dealt with; a scientific evaluation of its place in the local legal system is produced. It is important to note that the origins of the institution of limitation are found in the Roman law, developing step-by-step, until the type, which is understood and utilised today has been reached. In order to understand the theoretical and practical aspects of the acquisition of property after the expiry of limitation in the most comprehensive way in the Civil Law of the Republic of Latvia, attention to which is paid considering the characteristic features of the institution of limitation, the author has considered the features of the institution of limitation in the countries of the continental Europe in the first section of the work, evaluating the impact of its legal framework in relation to the institution of limitation on the legal system of the Republic of Latvia. As one of the author’s discoveries, it should be mentioned that the institution of limitation should be considered not only in the context of cases of the traditional sphere of the civil law, but it should be considered in a similar fashion in the aspect of the international law in relation to the acquisition of territory. In the section of the work under discussion, the author consistently considers the preconditions for the acquisition of property after the expiry of limitation based on the legal framework, i.e. the existence of the legal basis for the acquisition and specific nuances, the existence of continuous possession and exceptions, when interruptions in the possession are possible, as well as the demand for the beneficiary’s conscientiousness. The author sets forth as one of the problems to be investigated the necessity to evaluate comprehensively whether the filing of the property claim and the court proceedings initiated based on it could be a sufficient reason for the beneficiary to doubt his conscientiousness, if he does not have such doubts and, in compliance with the Civil Law, the plaintiff shall produce proof for the property claim. Legal literature in both Latvian and German was utilised during the study, as well as legal and administrative acts and opinions of the court practice of the Republic of Latvia.