Dalībvalstu tiesu pienākums lūgt prejudiciālo nolēmumu Eiropas Savienības tiesai

Abstract

CILFIT lietas kritēriji ir spēkā jau no 1982.gada, prejudiciālo nolēmumu procedūras sastāvdaļa, kurai tuvojas jau trešais gadu desmits. Iespējams ir laiks sākt diskusiju par šo izņēmumu pārskatīšanu un novērtēšanu atbilstoši mūsdienu tiesiskajai situācijai. Vislielākās diskusijas rosās ap tā saucamo acte clair izņēmumu, jo, kā zināms, Eiropas Savienības Tiesa ieviesa šo doktrīnu, taču ar ļoti stingriem ierobežojumiem. Šaubas var rasties par to, vai uzstādītie acte clair ierobežojumi sasniedz Līguma par Eiropas Savienības darbību 267.panta mērķi mūsdienu Eiropas Savienībā. Darba mērķis ir analizēt gadījumu, kad dalībvalsts tiesai ir pienākums lūgt prejudiciālo nolēmumu, īpaši pievēršot uzmanību atkāpēm no šī pienākuma. Kā arī izteikt priekšlikumus esošā tiesiskā regulējuma uzlabošanai. Teorijā ir viedokļi, ka CILFIT lietā atspoguļotie izņēmuma gadījumi var radīt problēmas, kurām jārod risinājums. Darba rezultātā autore secina, ka acte clair pašreizējais tiesiskais regulējums būtu jāmaina. Tiek analizēti divi iespējamie risinājumi. Pirmkārt, pēc autores domām, acte clair doktrīnu ir iespējams atstāt kā ES tiesību sastāvdaļu, kurai ir nozīme tiesību piemērošanā, tad, ja tā tiek mainīta. Otrkārt, atteikšanās no acte clair doktrīnas piemērošanas ES tiesību sistēmā. Tomēr lielā viedokļu un uzskatu dažādība šobrīd ir šķērslis, lai kaut ko mainītu.

CILFIT doctrine is one of the components in preliminary rulings procedure from the 1982. Nowadays there are many discussions about its pertinence in present legal situation in EU, and recommendations about revision and improvement of the CILFIT criteria. The most criticized is acte clair doctrine with very strict control test which was established by the Court of Justice. There are doubt about the efficiency of acte clair and discussions, if the acte clair reach the objective of the article 267 TFEU. The aim of research is to analyse the scope of the obligation of the final court under article 267(3) and of the criteria set out by the Court of Justice in the CILFIT case. And to make a proposals for the improvement of the current legal order. Present acte clair doctrine is not efficient, because it cause the abuse of the EU law. There are two possibilities – to abandon the acte clair from the European law, or to evolve it without its strict conditions developed by the Court of Justice. But in present situation there are too many options and opinions to enforce some improvements.