Trešo valstu tiesības prasīt erga omnes saistību izpildi

Abstract

Šis bakalaura darbs ir veltīts problemātikai, kas saistās ar trešo valstu tiesībām prasīt erga omnes saistību izpildi, īpašu uzmanību veltot trešo valstu tiesībām lietot pretpasākumus pret pārkāpējiem. Juridiskajā literatūrā ir izskanējuši viedokļi, ka ir nepieciešams kontrolēt pretpasākumu lietošanu, un autors sliecas pievienoties šim viedoklim. Šī darba ietvaros, autors izvirza priekšlikumu ierobežot valstu brīvību pretpasākumu piemērošanā par labu starptautiskām organizācijām un starptautiskajai sabiedrībai vispār. Darba gaitā autors ir secinājis, ka pastāvošajās starptautiskajās organizācijās valstis ir deleģējušas plašas pilnvaras erga omnes saistību pamatā esošo tiesību aizsardzībai, un līdz izveidosies vienveidīga izpratne par erga omnes saistībām, pretpasākumu piemērošanu nevar atstāt individuālā valstu ziņā.

This bachelors thesis is concerned with the problems of the rights of third states to demand performance of erga omnes obligations, with particular attention devoted to rights of third states to apply countermeasures against countries violating these obligations. Author is tended to side with an opinion voiced in legal literature, that use of countermeasures must be controlled. In this work, author puts forth a proposition to limit free use of countermeasures in favour of international organisations and international community in general. During the course of this work, author has concluded, that states have delegated a lot of power to international organisations to protect the rights, which give rise to erga omnes obligations, and that until a uniform understanding of erga omnes obligations had emerged, individual application of countermeasures shouldn't be left unchecked.