Normatīvais regulējums Kultūras pieminekļu aizsardzības jomā un ar to saistītie problēmjautājumi.

Abstract

Bakalaura darbā pētīts kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvais regulējums Latvijā. Ņemot vērā, ka kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvais regulējums ir nesakārtots un novecojis, rodas daudzi problēmjautājumi par tā spēju pildīt savu – pieminekļu aizsardzības funkciju. Kultūras pieminekļiem ir būtiska nozīme valsts un tautas pastāvēšanā, jo pieminekļi ir saikne ar pagātni, tie palīdz sabiedrībai sevi identificēt un apzināties kā kopīgu valsts daļu. Turklāt darba autors vērš uzmanību uz to, ka kultūras pieminekļi var būt ne tikai noteiktu vecumu sasnieguši objekti, bet arī jaunāki, vērtējot tos pēc nozīmīguma sabiedrībā. Ņemot vērā, ka pieminekļu aizsardzība kā tiesību nozare ir maz pētīta, darba mērķis ir identificēt aktuālās problēmas un piedāvāt risinājumus situācijas uzlabošanai. Darbā tiek meklēta kultūras pieminekļu definīcija un sniegti ierosinājumi jaunam pieminekļu iedalījumam un veidam, kā noteikt kultūras pieminekļu vērtību, ņemot vērā, ka līdz šim nav izstrādāta vienota metode tās noteikšanai. Analizējot normatīvos aktus tiek secināts, ka pieminekļu iedalījums tajos nav vienots, turklāt esošais regulējums ir nepilnīgs. Darbā, līdz ar pieminekļu aizsardzības regulējuma vēsturisko attīstību, tiek veikts Latvijas normatīvā regulējuma salīdzinājums ar Krievijas, Vācijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas normām. Ar salīdzinošās metodes palīdzību tiek identificētas jomas, kuras Latvijas normatīvajā regulējumā vispār nav regulētas, kā, piemēram, zemūdens kultūras pieminekļi, kā arī tiek sniegti konkrēti ierosinājumi likuma normu papildinājumam. Ņemot vērā, ka valsts pati par saviem līdzekļiem nespēj uzturēt visus kultūras pieminekļus, darbā tiek piedāvāts veikt papildus atvieglojumus pieminekļu īpašniekiem, lielākus, nekā tie ir līdz šim, turklāt pēc citu valstu pieredzes tiek piedāvāta iespēja pieminekļa īpašniekam izmaksāt kompensācijas tā uzturēšanai, tādejādi veidojot sava veida publiskās – privātās partnerības attiecību starp pieminekļa īpašnieku un valsti. Ņemot vērā kultūras pieminekļu būtisko lomu sabiedrībā, darbā tiek piedāvāts pieminekļu aizsardzības normas iekļaut Satversmē, kā pienākumu iedzīvotājiem rūpēties par savu kultūras mantojumu, līdzīgi, kā tas ir Krievijas konstitūcijā. Tāpat darba gaitā tiek piedāvātas papildus normas, kas precīzāk regulētu situācijas, kurās kultūras pieminekļi var piederēt privātpersonām, kurās – tikai valstij – kā piemērs tiek minētas Zviedrijas normas.

Bachelor thesis explores the cultural heritage protection regulation in Latvia. Considering that the Heritage Protection legal regulation is unsettled and outdated, there are many challenges to its ability to perform its mission. Cultural monuments plays a vital role in a country and the nation as the memorials is a link to the past, helps the public to identify themselves as a part of the common society and a country.Besides, the author points out that cultural monuments can not be only an objects that has reached its certain age, but also younger in terms of their importance in society. Considering that the monument protection as legal discipline has very few studies, it is important to identify problem areas and propose solutions to improve the situation.The work tend to find definition for cultural monuments and propose a new monument classification and method how to determine its value as there is no unified method developed yet,. Analyzing legislation, it is concluded that the divission of these monuments is not united, and the existing framework is inadequate. Together with historical development of monument protection a comparison with the Russian, German, Swedish, Lithuanian and Estonian law has been made in work. With the comparative method it is possible to identify areas where local norms in general are not regulated, such as underwater cultural monuments, as well as provide specific suggestions for the addition of legal norms. Knowing that the state is not able to provide enough finances for most of the cultural monument upkeep, an additional larger than before tax relief for owners of monuments has been offered in work, and as the experience of other countries admonishes, we have to offer compensation for upkeep to the owner of the monument, thereby forming their own kind of public - private partnership between the owners of the monument and the state. Knowing the fundamental role of cultural monuments in society, work proposes to include monument protection rules in the constitution, by putting people to take care of their cultural monuments, simillar as it is in the constitution of Russia. The work offers and adittional quotas wich will regulate situations in wich cultural monuments may have private or only state ownership, as an example Swedish norms are given.