Eiropas Savienības tiesas prejudiciālie nolēmumi un Eiropas tiesu attieksme un prakse

Abstract

Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvija parakstīja Eiropas Savienības līgumu (LESD) un 2010. gadā Lisabonas līgumu (LES), uzņemoties starptautiskas saistības, kas izriet no šiem līgumiem. Eiropas Savienības dalībvalstīm saistoša ir arī vienotā likumdošana un Eiropas tiesību ievērošana, kas katras nacionālās valsts tiesisko aktu hierarhijā ir ar augstāko juridisko spēku. Tā kā Eiropas Savienībai nav savas konstitūcijas, līgumam un Lisabonas līgumam, kā arī no tā izrietošajiem likumiem un citiem tiesiskajiem aktiem ir augstākais juridiskais spēks nacionālajās valstīs. Nacionālajām valstīm likumu saskaņošanas procesā var rasties nepieciešamība pat grozīt savu konstitūciju. Latvija tāpat kā pārējās Austrumeiropas valstis – ES jaunās dalībvalstis – veikusi lielu darbu likumu un citu tiesisko aktu saskaņošanā un pielāgošanā ES tiesību normām.

Joining the European Union (EU), Latvia signed the European Union Treaty (Article) and in 2010 The Lisbon Treaty (TEU), assuming international obligations arising from these contracts. European Union Member States are also bound by common law and the rights of each nation-state hierarchy of legal acts of higher legal force. Since the European Union does not have its own constitution, the Treaty and the Treaty of Lisbon, as well as flowing from it laws and other legal provisions takes precedence in national levels. In the process of harmonization the national laws, the states may even need to modify their constitution. Latvia as the other Eastern European countries - the EU's new member states - made ​​a lot in harmonization of laws and other legal acts and alignment with EU rules.