Zemes reformas Latvijas teritorijā 19. - 21. gadsimts

Abstract

Bakalaura darba autors pēta zemes attiecību problemātiku no 19.–21.gadsimtam. Pētījuma rezultātā autors nāca pie secinājuma, ka Latvijā divu gadsimtu laikā ir notikušas septiņas zemes reformas, kas saistītas kā ar nacionalizācijas, tā arī ar denacionalizācijas un privatizācijas procesiem. Tas ļauj izdarīt secinājumu, ka Latvija ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi zemes tiesisko attiecību maiņā. Kā nozīmīgas, aizstāvēšanai izvirzāmās tēzes: 1.Ulmaņa zemes reformas bija veiksmīgas, jo tās apmierināja sociāli politiskās prasības, bet galvenokārt, tās bija līdzīgas padomju zemes reformām, jo netika nodibinātas īpašumtiesības uz zemi. 2.20.gs. 90-os gados kompensāciju piešķiršanas mehānisms bijušajiem zemes īpašniekiem bija prettiesisks, jo zemes vērtība tika noteikta uz 1940.gada 22.jūliju. 3.Sertifikātu īpašniekiem nevajadzēja atļaut pārdot sertifikātus, bet vajadzēja attīstīt valsts akciju tirgu, lai tirdzniecība notiktu ar akcijām.

Bachelor`s author explores the relationship problems of land from 19th to 21st century. During research, the author deduces that in period of two centuries in Latvia, there have been seven land reforms related with the nationalization, as well as the denationalization and privatization processes. This allows to conclude that Latvia has accumulated considerable experience in legal land relationships. As important defenses, to present the author bring forward such a thesis: 1.Ulmanis land reforms were successful because they allowed the socio-political demands, but above all, they were similar to the Soviet land reforms, because they have not established ownership of the land. 2.In the nineties of 20th century the compensation mechanism for allocating land to former owners were illegal, because the land value was established on July 22, 1940. 3.Certificate holders should not be authorized to sell the units, but should develop national stock markets to trade would happen to the shares.