Subsidiaritātes principa saturs, nozīme un kontrole Eiropas Savienībā. Lisabonas līguma devums un nacionālo parlamentu loma

Abstract

2009.gada 1.decembrī, pēc vairākus gadus ilgām politiskām diskusijām, spēkā stājās Lisabonas līgums, kurš ieviesis virkni jauninājumu. Viens no tādiem jauninājumiem ir nacionālo parlamentu lomas pastiprināšana, tai skaitā ir ieviesta nacionālo parlamentu īstenota subsidiaritātes kontrole jeb „agrās brīdināšanas sistēma” (angļu val. – early warning system). Šī jaunā funkcija nacionālos parlamentus padara par viena no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pamatprincipu, proti, subsidiaritātes principa, „sargsuņiem”. Lai kaut ko varētu kontrolēt, ir jāizprot, kas ir kontroles objekts. Ko nozīmē subsidiaritātes princips? Kādi vēl tā kontroles mehānismi pastāv? Kāda nozīme un vai vispār ir nozīme subsidiaritātei ES? Lai principu varētu pareizi piemērot, tas ir arī pareizi jāizprot. Kas ir pareizi? Vai pasaulē, kur katrs indivīds ir unikāls savā būtībā, var pastāvēt jēdziens ‘pareizi’? Pastāv dažādi viedokļi, tomēr tiesību piemērošanai ir jābūt kaut kādam kopsaucējam, un šis kopsaucējs attiecībā uz subsidiaritātes principu ES ir jāatrod pašā ES tiesību sistēmā. Kā ir radies subsidiaritātes princips? Kāpēc tas ir radies? Kāpēc tas ir nepieciešams? Ko tas nozīmē? Kā tas darbojas mūsdienās? Ir jāatbild uz šiem un citiem jautājumiem, lai pēc iespējas tuvotos kopējai izpratnei par subsidiaritātes principa saturu un nozīmi ES. Šī darba mērķis ir izpētīt, vai nacionālie parlamenti būs efektīvs līdzeklis subsidiaritātes principa kontrolē un vai, ņemot vērā subsidiaritātes principa neskaidro raksturu un citus apstākļus, šī kontrole vispār ir iespējama un vai tā būs efektīva. Šo mērķi darba autors sasniegs, pirmkārt, izpētot subsidiaritātes principu – tā vēsturisko attīstību gan pirms, gan pēc Eiropas Kopienas (turpmāk – EK) izveides, dažādos viedokļus par principa nozīmi un reālo ietekmi uz ES tiesībpolitiku, tā izpratni mūsdienās un nozīmi ES tiesību sistēmā. Otrkārt, autors pievērsīsies ES konstituējošiem līgumiem un tam kā subsidiaritātes princips šajos līgumos ir ietērpts. Treškārt, autors izpētīs, vai un ko par šo principu ir teikusi Eiropas Kopienas Tiesa (turpmāk – EKT) jeb, pēc Lisabonas Līguma spēkā stāšanās, Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST). Ceturtkārt, guvis priekšstatu par subsidiaritātes principu autors šīs izpratnes gaismā pievērsīsies subsidiaritātes kontroles jautājumam, proti, tai kontrolei, kas ar Lisabonas Līguma spēkā stāšanos ir piešķirta nacionālajiem parlamentiem.

What is the role of the principle of subsidiarity in the European Union? How this concept was developed? What is its nature, i.e. only political or also legal? These and many other questions urged the author of this paper to make a research to try to answer the above mentioned questions. Subsidiarity is one of constitutional principles prescribed by basic law of EU. Still, it is considered to be vague principle . There is a lot of discussion among practitioners, politicians, political and legal scienties of the nature, content, importance and other aspects of this principle. Lisbon Treaty has provided with new development in decision making, partly by introducing advanced role of the national parliaments and making them as the “watchdogs” of subsidiarity . The concern of the author was, whether national parliaments will be able to exercise the possibility given to them to control the use of the principle considering into account that the principle of subsidiarity is not clear in its nature and there are many different views about it. Will the “early warning system” achieve what it was intended to? Or was this introduction of advanced role of national parliaments just toothless initiative? By giving insight into the historical development of the principle of subsidiarity, its implementation into EU law and varying understanding of it, the author tries to devolope and gives overall impression of subsidiarity in EU. After having this overall picture, author turns to the question of the role of national parliaments in the context of “early warning system” and the control of the principle of subsidiarity.