Ekspertīžu kriminālprocesuālais regulējums un praktiskā realizācija

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot būtiskākās un biežākās procesa virzītāju pieļautās kļūdas, nosakot ekspertīzes, un noteikt regulējuma un juridiskās literatūras trūkumus, to iespējamos risinājumus. Īstenojot mērķi, tika izanalizēts procesuālais regulējums dažādos laika posmos, ekspertīzes būtība un nozīme kriminālprocesā. Pētījumā ir atspoguļoti procesa virzītāju lēmumi salīdzinājumā ar procesuālo regulējumu, akcentējot to būtiskākās nepilnības. Pētījuma rezultātā autore ierosina izdot Kriminālprocesa likuma komentārus, kā arī grozīt Kriminālprocesa likuma 197. un 199.pantu, nosakot precīzāku regulējumu atkārtotām un kompleksām ekspertīzēm, jo tieši, nosakot šo veidu ekspertīzes, tiek pieļautas būtiskākās kļūdas, kas var būt iemesls kriminālprocesa paildzināšanai, apstrīdot eksperta atzinumu kompetences pārkāpšanas dēļ.

The aim of the bachelor’s work is to find out the most important and common persons directing the proceedings mistakes by defining expert-examination and to find out lack of procedural framework and legal literature, to define possible solutions. By implementing the aim author analyzed procedural framework, nature and role of expert-examination; also analyzed persons directing the proceedings acts, comparison of procedural framework, and emphasized the most important failures. By the result author suggests to publish a commentary of Criminal procedural law and to make amendment of section 197.-198. by making more accurate definition for repeated and complex expert-examination, because in acts of these ones there are the most important mistakes, which could be the purpose of extension of criminal process by challenging experts conclusion.