Ministru tiesības izdot ārējos normatīvos aktus.

Abstract

Šobrīd Latvijas Republikas Saeimas komisijās izskatīšanā atrodas grozījumi vairākos likumos, ar kuriem paredzēts valsts tiesību sistēmu papildināt ar jaunu normatīvo aktu veidu – ministra noteikumiem. Pētījuma mērķis bija noteikt, vai šādi grozījumi atbilst Satversmei un vai tie uzlabos normatīvo aktu pieņemšanas procesu Ministru kabinetā. Darba gaitā atklājās minētā procesa neefektivitāte, daudzas nepilnības to regulējošā tiesību sistēmā, kā arī pretrunas tiesību doktrīnā. Darba rezultātā secināts, ka attiecībā uz ministra noteikumu atbilstību Satversmei rodas kolīzija starp Satversmes vēsturisko un gramatisko iztulkošanu, ko var atrisināt tikai padziļināta tās teleoloģiska iztulkošana, kas nav nepārprotami īstenojama sakarā ar Satversmes pieņemšanas seno vēsturi. Taču, dinamiski iztulkojot Satversmi, šādi grozījumi ir pieļaujami. Tāpat darbā secināts, ka ministra noteikumu ieviešana Latvijas tiesību sistēmā ir nelietderīga un saistīta ar vairākiem riskiem.

Currently the committees of the Parliament of the Republic of Latvia (Saeima) are reviewing numerous amendments to the existing laws which aim to create a new type of regulatory enactment – Minister Regulations. This research aims to establish whether such amendments are in compliance with the Constitution (Satversme) and whether they will improve the process of regulatory enactment in the Cabinet of Ministers. Inefficiency and multiple deficiencies in the legal framework of the aforementioned process are found as well as contradictions within the legal doctrine. In respect to the compliance of the Minister Regulations with the Constitution it is concluded that there is a collision between the historical and grammatical interpretation of the Constitution which can be resolved only by in-depth teleological interpretation, which most likely is not fully accomplishable due to the long history of the Constitution. Still, by applying dynamic interpretation of the Constitution such amendments are permissible. Also, this paper concludes that the introduction of Minister Regulations in the legal framework is inexpedient and associated with multiple risks.