Pagaidu noregulējums administratīvajā procesā

Abstract

Darba mērķis ir noskaidrot pagaidu noregulējuma piemērošanas galvenos problēmjautājumus, pētot kritērijus pagaidu noregulējuma piemērošanai, ar saturu un interpretāciju saistītās neskaidrības, piemērošanas procedūru un līdzekļus, kā arī sniegt problēmjautājumu skaidrojumu un risinājumu. Lai izteiktu secinājumus un priekšlikumus, autore pagaidu noregulējuma institūtu salīdzina pagaidu aizsardzības institūtiem, kas tiek piemēroti dažādās tiesību nozarēs Latvijā, kā arī ar pagaidu pasākumiem Eiropas tiesībās. Darba rezultātā izdarīti secinājumi un piedāvāti priekšlikumi tiesiskā regulējuma uzlabošanai - neuzskatīt finansiālus zaudējumus par būtisku kaitējumu, izņemot gadījumus, kad var tikt apdraudēta pieteicēja pastāvēšana; noteikt, ka apdraudējums vispārīgām sabiedrības interesēm vai trešo personu interesēm nevar būt kaitējuma pamatojums; paredzēt, ka tiesas var nepieciešamības gadījumā izdot rīkojumu par pagaidu noregulējumu tieši trešajām personām.

Aim of the study is to clarify general issues of application of interim relief – research criteria of application of interim relief, problems connected with the matter of criteria and interpretation, procedure of application and main measures, as well as to offer the solution for general issues. Authoress compare the institute of interim relief with others institutes of provisional court protection in various legal disciplines and with interim measures in European law in order to give a conclusions and suggestions about general issues. As a result, there is defined thesis and offered suggestions for improvement of judicial regulation – regarded financial loss as serious and irreparable damage only if it threatens the existence of applicant; appoint that threat to abstract societies interest or interests of third parties can’t be an argument for damages; define that court in case of necessity can rule on applications for interim relief which is binding to third parties.