Reliģisko jūtu aizskaršana un reliģiskā naida celšana

Abstract

Krimināllikuma 150.pants paredz atbildību par personu reliģisko jūtu aizskaršanu vai naida celšanu sakarā ar šo personu attieksmi pret reliģiju vai ateismu. Apzinoties, ka forum internum – personas iekšējā pārliecība, sirdsapziņas brīvība –, kamēr tā netiek publiski manifestēta, ir ne tikai neaizskarama, bet to izdarīt ir pat neiespējami, autore polemizē par apskatītā panta vietu Krimināllikumā un tajā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva sadursmi ar tiesībām uz vārda brīvību. Kontekstā ar nesenajiem grozījumiem, ar kuriem goda un cieņas aizskaršana tika dekriminalizēta, autore piedāvā to Krimināllikuma 150.panta daļu, kas paredz atbildību par reliģisko jūtu aizskaršanu, izslēgt, savukārt reliģiskā naida celšanu apvienot vienā pantā ar normu, kas paredz atbildību par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu.

Section 150 of the Criminal Law determines criminal responsibility for committing violation of religious feelings of persons or incitement of hatred in connection with the attitudes of such persons towards religion or atheism. While acknowledging that forum internum – the inner creed of a person –, while it is not manifested publicly, is not only to be interfered with, but to do so would even be impossible, the author argues about the place of said Section in the Criminal Law. In the context with a recent amendment of the law that decriminalized offences against honour and dignity, the author proposes to exclude the part of Section 150 that determines responsibility for violating religious feelings of a person, and to combine the rest of it with a norm which determines responsibility for triggering of national, ethnic and racial hatred.