Vienošanās procesa vieta un loma kriminālprocesā

Abstract

Latvijā samazinājusies vienošanās procesa piemērošana, kas sākotnēji bija paredzēta kā viena no efektīvākajām vienkāršotajām kriminālprocesuālajām formām, rezultātā lietu iztiesāšana nepaātrinās un spriedums lietās netiek pietuvināts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdim. Autors darbā pēta, kāpēc tas noticis, izmantojot arī pieredzi, ko patsguvis, praktizējoties tiesā un prokuratūrā neilgi pēc vienošanās procesa ieviešanas kriminālprocesā 2005.gadā. Autors pētījis ārvalstu pieredzi vienošanās procesa piemērošanā, kā arī analizējis tiesu praksi, pastāvošās problēmas vienošanās procesa piemērošanā un piedāvājis savus ierosinājumus grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Autors uzskata, ka vienošanās procesa izmantošanu veicinātu, ja tā piemērošana būtu iespējama arī gadījumā, kad vienā kriminālprocesā ir vairāki apsūdzētie un vienošanos par vainas atzīšanu un sodu nevar piemērot visiem apsūdzētajiem. Prasība prokuroram rakstveidā informēt apsūdzēto par to, kurai tiesai lieta nosūtīta, jāsvītro no likuma, jo apsūdzētā interesēs ir, lai noslēgtā vienošanās ātrāk tiktu apstiprināta, nevis zināt, kura tiesa to skatīs. Autors uzskata, ka cietušajam piešķiramas “veto” tiesības, nepiekrītot vienošanās projektam, aizliegt piemērot šo kriminālprocesuālo formu. Tāpat būtu jāparedz, ka vienošanās procesa izmantošana nav pieļaujama gadījumos, ja apsūdzētais mēģinājis izvairīties no soda par pārkāpumu, kas pastrādāts atbildību pastiprinošos apstākļos, un sniedzis nepatiesas liecības.

In Latvia there has been a fall in cases of plea bargaining, which was originally intended to be one of the most effective simplified forms of criminal procedure. As a result of that the trials continue for more and the verdict goes far away from the moment when the offense was committed. Author investigates why did it happened, through the experience of himself, practicing in court and the prosecutor's office shortly after the introduction of plea bargaining in criminal proceedings in 2005. Author studies abroad experience in the plea bargaining and analysis the Latvian case law, the existing problems in the process of plea bargaining in Latvia and offers his suggestions for amendments to the Criminal Procedure Law. Author believes that promotion of plea bargaining would be possibility to use it also in the cases when there is several criminal defendants but one or some of them does not agrees on plea bargain but the otherones do. There is no need for prosecutors requirement for the defendant to advise him to which court the case is sent. The author believes that the victim should be granted with "veto" right, so that in cases when he disagrees with the draft of plea bargain, he prohibits the use of this simplified criminal procedure form. It should also be writeen in the Criminal Procedure Law, that plea bargaining is not permitted in cases where the accused person tried to avoid punishment for an offense committed under aggravating circumstances, and provided false testimony.