Ķīlas kā nodrošinājuma tiesiskie aspekti un atbildība

Abstract

Civillikums paredz, ka ķīlas tiesību ķīlas ņēmējs var izmantot, lai realizējot ķīlu ar iegūto peļņu dzēstu parādnieka parāda saistības pret sevi. Tādējādi ķīlas būtība ir aizsargāt kreditoru, ja dažādu iemeslu dēļ parādnieks nespēj vai nevēlas nokārtot savas saistības pret kreditoru. Vispārīgā gadījumā ķīlas tiesības izbeidzas, ja nepastāv vairs parāds, kas nodrošināts ar ķīlu, taču ir situācijas, kurās ķīlas tiesību institūts nepilda līdz galam savas funkcijas – t.i. ķīlas tiesība var tikt dzēsta, lai gan kreditors tā arī nav saņēmis izpildījumu, kā arī kreditors kā ķīlas ņēmējs atsevišķos gadījumos nevar izlietot no ķīlas institūta izrietošās tiesības, it īpaši, maksātnespējas procesos. Darbā autore aplūkos divus ķīlas veidus – hipotēku un komercķīlu un analizēs, kādos gadījumos šie ķīlu veidi pilda savas funkcijas un kādas ir situācijas, kad ķīlas ņēmējs nevar realizēt ķīlas tiesības.

The Civil Law provides that the pledgee have right to use the right of pledge in the purpose to obtain the profits from the pledge in order to cover debt against the creditor. Thus, the pledge is to protect creditors, if for different reasons, the debtor is unable or unwilling to settle their obligations towards the creditor. In general, the rights shall expire if there is no longer a debt secured by a pledge, but there are also situations where the pledge institute of law does not comply with all of its functions, i.e. the right of pledge can be deleted, although it is not well received performance by debtor, as well as the creditor in certain situations cannot be use the rights of pledge, in particular, in the insolvency proceedings. This paper concerns such securities as mortgage and commercial pledge and author analyses the circumstances in which these types of securities fulfils its functions and what are the situations when the creditor may not realize their rights of pledge.