Personiskā kaitējuma institūta problemātika administratīvajā procesā.

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot personiskā kaitējuma institūta administratīvajā procesā saturu un izprast tā problemātiku. Lai sasniegtu bakalaura darba mērķi, tika veikta padziļināta juridiskās literatūras, normatīvā regulējuma un tiesu prakses izpēte attiecībā uz Latviju un citām jurisdikcijām. Darbā tika izvērtēts ne tikai personiskā kaitējuma institūts, bet arī personas tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli kā personas tiesību uz personiskā kaitējuma atlīdzinājumu pamats. Darba autore galvenokārt secināja, ka juridiskajā literatūrā paustais viedoklis, ka nav nepieciešams izdalīt morālo kaitējumu kā personiskā kaitējuma veidu, ir pamatots un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā būtu jāveic grozījumi, norādot, ka pastāv tikai divi kaitējuma veidi – mantiskais un nemantiskais, vēl atsevišķi neizdalot nemantiskā kaitējuma veidus, kā tas ir šobrīd.

The aim of this thesis is to determine the scope of personal injury institute in the administrative procedure and related issues. In order to achieve the aim of this bachelor’s thesis, a deep research of legal literature, norms and case law regarding Latvia and other jurisdictions was made. In this thesis personal injury institute was examined as well the person’s right to an effective remedy as a basis for compensation for personal injury. The author of this work mainly established that the standpoint reflected in the legal literature is valid and that it is not necessary to distinguish moral injury as a form of personal injury. Therefore amendments in the Compensation law of damages arising from actions of national authorities must be maid determining that only two types of damages exist – pecuniary and non-pecuniary, so non-pecuniary damage was not divided into other forms of damage as it is at the moment.