Konfrontēšana kriminālprocesā

Abstract

Bakalaura darba ietvaros pētīta viena izmeklēšanas darbība – konfrontēšana. Darba mērķis bija nonākt pie secinājumiem par tās efektivitāti, pētot tiesu praksi un balstoties uz izmeklētāju pieredzi, kas iegūta veicot dažādas izmeklēšanas darbības, tajā skaitā arī konfrontēšanu. Pētot vietējo kriminālprocesuālo regulējumu, darba autore centās apzināt normu par konfrontēšanu trūkumus un pilnīgumu, secināt, vai regulējums darbojas praksē pilnīgi, savukārt, ārvalstu prakses pētīšanas rezultātā mēģināja atrast normas, kas varētu veiksmīgi papildināt vietējo regulējumu. Bakalaura darba tapšanas procesā secināts, ka Latvijas kriminālprocesuālā regulējuma normas par konfrontēšanu ir diezgan pilnīgas, taču praksē konfrontēšana ar personu, kurai ir speciālā procesuālā aizsardzība, tikpat kā nav sastopama. Tāpat arī secināts, ka konfrontēšana kā izmeklēšanas darbība ir neefektīva un vēlamo rezultātu sasniedz ļoti reti. Atslēgvārdi: konfrontēšana, efektivitāte, psiholoģiskais aspekts, sal.metode.

The present bachelor paper deals with one activity of investigation- confrontation. The aim of the paper was to draw conclusions about its efficiency and in order to achieve it the research of case law was conducted. Experience of investigators, gained through different activities of investigation, including confrontation, served as a basis of the research. Through the study of criminal justice framework, the author tried to define the lacks of confrontation rules, analyzed its stoutness and drew conclusions whether regulation operates completely in terms of case law. In order to find rules that could improve local regulation, the study of foreign case law was conducted. During the research the following conclusions were drawn: the rules of criminal justice regulation in Latvia are quite complete, though, cases of confrontation with a person who has special processual protection are of rare occurrence. It was concluded that confrontation as action of investigation is inefficient.