Cilvēku audu un orgānu nelikumīga izņemšana

Abstract

Audu un orgānu nelikumīga izņemšana ir aktuāla visā pasaulē, pat ja Latvijā nav tik bieži sastopama. Noziedzīgo nodarījumu plašā attīstība skaidrojama ar to, ka pastāv liels audu un orgānu pieprasījums, tomēr donoru skaits ir daudzas reizes mazāks. Līdz ar to cilvēki meklē citādas iespējas, lai nodrošinātu savas tiesības uz dzīvību, pārkāpjot tiesību normas. Pētījuma mērķis ir izprast Krimināllikuma 139. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu un piedāvāt iespējamos risinājumus, lai uzlabotu regulējumu Latvijā. Lai to sasniegtu, tiek analizēta Krimināllikuma 139. pantā ietvertā nozieguma sastāva burtiskā nozīme, šis nodarījums tiek nošķirts no citiem Krimināllikumā paredzētiem, kuri skar audu vai orgānu nelikumīgu izņemšanu, ārvalstu regulējums tiek salīdzināts ar Latvijas regulējumu, kā arī tiek izpētīta Latvijas prakse. Darba gaitā ir atrastas problēmas Latvijas sistēmā, kā arī doti iespējamie risinājumi, lai šīs problēmas novērstu.

Illegal removal of tissue and organs from a human being is current all over the World, even though it does not occur frequently in Latvia. Large request of the tissue and organs and small supply of them explains the evolution of criminal acts. Because of the shortage of tissue and organs, people search for alternative ways to ensure their right to live, violating laws. The purpose of this research is to comprehend the content of offence under section 139 of Criminal law, and to propose possible solutions to improve Latvia`s regulation. In order to achieve that, author analyses the literal content of offence under section 139 of Criminal law, separates this delinquency from others regulated in Criminal law, connected with illegal removal of tissue and organs, compares foreign and Latvia`s regulations, and also explored Latvia`s praxis. During the research of the system in Latvia, certain problems have been found and author has proposed possible solutions in order to eliminate problems.