Starptautiskās krimināltiesas ietekme uz valsts suverenitāti: Drošības Padomes lietas nodošana Tiesai

Abstract

Darba tēma ir Starptautiskās krimināltiesas ietekme uz valsts suverenitāti: Drošības Padomes lietas nodošana Tiesai. Pētījuma mērķis ir noskaidrot vai situācijas, kad Drošības Padome nodot lietu Starptautiskajai Krimināltiesai caur rezolūciju, kas izdota pamatojoties uz ANO Statūtu VII nodaļas, pārkāpj valstu suverenitāti. Darba uzdevums ir noskaidrot vai pētāmā problēma, proti, DP rezolūcija nododot lietu Starptautiskajai Krimināltiesai neietekmē valstu suverenitāti. Ne visas valstis ir Romas Statūtu dalībvalstis un ne visas valstis ir ANO dalībvalstis, taču Drošības Padomes rezolūcijas, kas izdotas pamatojoties uz VII nodaļu, ir spēkā pret visām valstīm, arī kuras nav ANO dalībvalstis, kas izriet no Pacta Tertiis Nec Nocent Nec Prosunt izņēmumiem. Šie izņēmumi attiecas uz starptautiskajām paražām. Tā kā Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā ir tādi noziegumi kā genocīds; noziegumi pret cilvēci; kara noziegumi un agresija, kas ir ieguvuši paražu tiesību statusu.

The theme of the work is the International Criminal Court`s impact on state`s sovereignty: Security Council`s referrals to the Court. The aim of the study is to clarify the situation if the Security Council`s case referrals to the International Criminal Court (further in the text- “ICC”) through a resolution issued on the basis of Chapter VII of the UN Charter, does not breach the national sovereignty. The main task of the study is to find out whether the problem of the study, namely, Security Council resolution which refers a case to the International Criminal Court does not affect national sovereignty. Not all countries are Member States of the Rome Statute, and not all countries are members of the United Nations (further in the text- “UN”), but the Security Council resolutions issued on the basis of Chapter VII are binding.