Eiropas Savienības pievienošanās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai: atbildētājas un līdzatbildētājas mehānisms Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Author
Dziedātāja, Ance
Co-author
Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Advisor
Broks, Edmunds
Date
2014Metadata
Show full item recordAbstract
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija ir kļuvusi par mērauklu un iedvesmas avotu Eiropas Savienībai. Pēc 2011. gada, kad kļuvusi pieejama Eiropas Savienības pievienošanās konvencijai ad hoc darba grupas izstrādātā dokumentācija, arvien biežākas kļuvušas diskusijas par to, vai un kāpēc Eiropas Savienībai būtu jāpievienojas un normatīvi jānostiprina sev kā saistoši noteikumi, kuriem tā jau seko tiesu praksē.
Darba mērķis ir noteikt, kādi ir indivīda ieguvumi pēc pievienošanās, kādi būs iespējas Eiropas Savienības tiesas spriedumus pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā procesuālie aspekti un kāds unikāls mehānisms tiek izstrādāts, lai ņemtu vērā to, ka Eiropas Savienība nav konvencijas dalībvalsts tradicionālā izpratnē. Līdzatbildētāja mehānisma vēsturiski politisko attīstību analizējot, autore izdara secinājumus par šī mehānisma trūkumiem un priekšrocībām. The European Convention for Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms has become a standard and inspiration source for European Union. After year 2011 when the documentation of ad hoc working group regarding accession of the European Union to the convention was made publicly available, the debate whether the European Union should accede and legally secure its obligations, has become even more intense.
The objective of the thesis is to identify what benefits can a person await from the accession, what will be the procedural aspects of his chance to appeal the decisions of the European Court of Justice to the European Court of Human Rights, as well as what unique mechanism is being introduced alongside with the accession considering that European Union is not be a member state of the convention in its most traditional way. By analyzing the historical and political development of the co-respondent mechanism, the author draws conclusions on its advantages and disadvantages.