Iestādes rīcības brīvība, tās kontrole augstākā iestādē un tiesā

Abstract

Darba mērķis ir noteikt pieļaujamo tiesu varas kontroles apjomu pār iestādes rīcības brīvības ietvaros pieņemtā lēmuma tiesiskumu, un noteikt kritērijus, kas varētu būt par pamatu tiesu varas realizētās kontroles pār iestādes veikto nenoteikto tiesību jēdzienu interpretācijas pareizību sašaurināšanai. Darbā ir analizēti rīcības brīvības pastāvēšanas priekšnoteikumi, iespējamie rīcības brīvības izmantošanas kļūdu veidi, kā arī analizēta Eiropas Kopienu tiesas un Latvijas tiesu prakse, nosakot pieļaujamo kontroles apjomu pār iestādes rīcības brīvības ietvaros pieņemtā lēmuma tiesiskumu un nenoteikto tiesību jēdzienu interpretācijas pareizību. Darbā tiek konstatēti apstākļi, kas var būt par pamatu iestādes rīcības brīvības ietvaros pieņemtā lēmuma atcelšanai, kā arī tiek sniegti priekšlikumi attiecībā uz priekšnoteikumiem, kuru pastāvēšana var būt par pamatu tiesas realizētās kontroles pār nenoteiktu tiesību jēdzienu interpretācijas apjoma sašaurināšanai.

The main purpose of the paper is to determine admissible scope of judicial control over legality of decision made in the framework of authority’s discretionary powers, and to establish the criteria which may give rise for restricting the control carried out by the courts over authority’s interpretation of undefined legal concepts. In the paper the author analyzes preconditions of existence of discretion, possible types of mistakes in exercising discretionary powers and analyzes the judgments of the Court of Justice of the European Communities and the administrative courts of Latvia in determining the admissible scope of judicial control over public authority’s discretion. The author determines the conditions which may give rise to cancel a decision made by public authority in the framework of its discretion and gives proposals for preconditions which my give rise for narrowing the scope of judicial review over interpretation of undefined legal concepts made by a public authority.