Neatņemamās mantojuma daļas institūta izpratne un tā pilnveidošanas nepieciešamība

Abstract

Šobrīd neatņemamās mantojuma daļas izdalīšanas jautājums ir aktualizēts, šis institūts tiek pilnveidots, par to tiek diskutēts un, pateicoties Ministru kabineta Noteikumiem par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu, tā izpratne beidzot atbilst Civillikumā ietvertajam neatņemamās daļas izdalīšanas institūta mērķim un būtībai, rezultatīvi – romiešu tiesību pamatprincipiem. Šajā darbā atspoguļota neatņemamās mantojuma daļas izdalīšanas vēsturiskā attīstība kopš 2003.gada 1.janvāra, kad mantojuma lietas tika nodotas zvērinātu notāru kompetencē, atainojot vienu no acīmredzamākajiem piemēriem, kad ar vēstures palīdzību tiek koriģēta tiesību institūta izpratne, norādot uz absurdo situāciju, kad vienas valsts ietvaros praktiķi turpina izdalīt neatņemamo mantojuma daļu vadoties no dažādām institūta izpratnēm. Autors ir norādījis uz esošā neatņemamās mantojuma daļas izdalīšanas procesa nepilnībām, piedāvājot grozījumus konkrētos normatīvajos aktos, izvērtējis Civillikuma modernizācijas priekšlikumus, diskutējot par šī normatīvā akta grozījumu nepieciešamību. Papildus ir izvērtēti procesuālie dokumenti, t.i., mantošanas iesniegums, kas ir pamatā neatraidāmā mantinieka lūgumam izdalīt neatņemamo daļu, un vienošanās par neatņemamās mantojuma daļas izdali. Proti, šajā darbā nedalīta uzmanība pievērsta arīdzan apliecinājuma lomai neatraidāmā mantinieka gribas izteikumam. Salīdzinoši liela uzmanība vērsta darba grupas koncepcijas ‘’Civillikuma mantojuma tiesību daļas modernizācijas koncepcija’’ izstrādes darbībai, kā arī identificēto problēmu jautājumu Latvijas Republikas mantojuma tiesību regulējumā pētījumam, kas bijis par pamatu iepriekš minētās koncepcijas izstrādei.

Nowadays an issue on dividing of an inseparable share of legacy has become topical, this institution is being improved, and the issue is being discussed and, thanks to the Regulations of the Cabinet of Ministers on introduction of the inheritance register and matters relating to succession, its conception, at last, complies with objectives and essence of the institution of dividing of inseparable share of legacy contained in Civil Law, effectually – with the fundamental principles of Roman law. This Thesis contains reflection of the historical development of the dividing of inseparable share of legacy since the 1st of January 2003, when matters relating to succession were transferred to the competence of sworn notaries, depicting the most evident examples, when thanks to history there was corrected the insight of the institution, drawing attention to an absurd situation, when in one country the practitioners continue dividing inseparable share of legacy proceeding from different concepts of the institution. The author has pointed at imperfection of the existing dividing of inseparable share of legacy, offering amendments to particular statutory regulations, assessed proposals on updating of Civil Law, discussing the necessity of such amendments to statutory regulations. Additionally there have been appraised the service documents, i.e., an inheritance application, which manifests the grounds for application of an indeclinable heir for dividing of an inseparable share of legacy and agreements on dividing of an inseparable share of legacy. Namely, undivided attention was paid also to the role of testimony in expression of a will of an indeclinable heir. Comparatively great attention is paid to the efficacy of the working group’s development of a concept “Concept on updating of the succession part of Civil Law”, as well as to the study of an issue of the identified problems in regulation of hereditary rights in the Republic of Latvia, which served as the grounds for elaboration of the aforementioned concept.