Sprieduma sastādīšanas un kvalitātes problēmas

Abstract

Maģistra darbā analizētas sprieduma sastādīšanas un kvalitātes problēmas. Maģistra darba tēmu, par sprieduma sastādīšanas un kvalitātes problēmām, autore izvēlējās tāpēc, ka tiesu spriedumu kvalitātes problēmas ir aktuāls jautājums, ne tikai tāpēc, ka par to norāda Eiropas Savienība, starptautiskās organizācijas, veikto publiskoto pētījumu rezultāti, ka Latvijā spriedumiem trūkst pietiekamas juridiskās argumentācijas, bet svarīgi bija pašai autorei izpētīt un izanalizēt vairākus desmitus dažādu instanču tiesu spriedumus, un nācās atzīt, ka tiesām pamatoti norāda uz kļūdām par tiesas spriedumu pamatotību. Maģistra darba mērķis ir analizēt tiesas sprieduma saturu un struktūru, salīdzināt Latvijas tiesu spriedumu un ārvalstu tiesu spriedumu saturu un struktūru, sniegt ieskatu par tiesas sprieduma jēdzienu un tiesas sprieduma veidiem. Maģistra darbā īpaša uzmanība pievērsta tiesas sprieduma aprakstošajai un motīvu daļai, norādot, ka sprieduma motīvu daļa ir svarīgākā un nozīmīgākā sprieduma struktūrā, jo tā pilnā mērā nosaka sprieduma rezolūciju. Pēc vispārējā noteikuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma normām, tiesas sēdē, kurā civillieta izskatīta pēc būtības, jātaisa pilns tiesas spriedums. Temata aktualitāti pamato arī juridiskajā literatūrā, publikācijās, oficiālajās sanāksmēs, un darba grupās problēmjautājums par saīsināta sprieduma taisīšanu civillietā, tas ir, kad tiesa sastāda spriedumu bez aprakstošās un motīvu daļas. Nolūkā paātrināt tiesas procesu un celt tiesas spriedumu kvalitāti darbā autore nāca pie secinājuma, ka likumā ir jāpieļauj izņēmumi no šī vispārējā noteikuma, paredzot gadījumus, kad tiesa lietā sastāda tikai saīsinātu spriedumu, bez aprakstošās un motīvu daļas. Darba gaitā radušās vairākas atziņas par tiesas sprieduma institūta esošā civilprocesuālā regulējuma nepilnībām, izteikti priekšlikumu par nepieciešamajām izmaiņām Civilprocesa likumā saistībā ar tiesas spriedumu saturu, struktūru, un izvirzīti konkrēti priekšlikumi tiesu spriedumu konstatēto problēmu risināšanai.

The master thesis analyses problems concerning judgement writing and quality of judgement. The author chose this topic because the judgment-quality problems is a critical issue not only because European Union and international organizations, as well as the published studies indicates that Latvian judgments lack of sufficient legal reasoning. It was also important for the author of thesis to explore and analyze a considerable number of judgments, to recognize that courts are rightly criticized for errors in reasoning of judgements. The objective of thesis is to analyze the content and structure of court judgement, to compare content and structure of Latvian court judgments with these attributes of judgement in other countries, to provide insight on the concept of judgement and types of judgments. Master thesis focuses specifically on descriptive part and reasoning part of the court judgement, noting that reasoning is the most important component of judgement, because decision in its full extent depends on it. As a general rule, according to the Civil Procedure Law, after the final court hearing full judgement must be made. Importance of the subject is based also on problem of shortened judgement in civil cases, i.e. judgement without descriptive and reasoning parts, problem duscussed in publications, official meetings and working groups. The author came to the conclusion, that to accelerate the judicial process and raise the quality of court work, the law must allow exceptions to this general rule. The law must provide prerequisites, when court provides only shortened judgement, without descriptive and reasoning parts. Thesis gives number of insights about existing gaps in legal regulation of judgement making, proposes needed changes in the Civil Procedure Law relating to the content and structure of judgement, puts forward concrete proposals for problem solutions related to the court judgments.