Tiesību tālākveidošanas nepieciešamība Civilprocesa likumā
Author
Dundurs, Arnis
Co-author
Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Advisor
Kārkliņš, Jānis
Date
2010Metadata
Show full item recordAbstract
Maģistra darba mērķis ir izpētīt tiesību tālākveidošanas iespējas un pierādīt tās piemērošanas nepieciešamību Civilprocesa likumā kā procesuālajā normatīvajā aktā, kā arī apskatīt analoģijas un teleoloģiskās redukcijas piemērošanas problēmas, izstrādāt ieteikumus konstatēto problēmu un nepilnību risināšanai un novēršanai.
Lai sasniegtu noteikto mērķi, maģistra darbam tika izvirzīti un veikti vairāki uzdevumi. Pirmkārt, tika veikta darba izstrādei nepieciešamo literatūras avotu apzināšana un atlase. Būtiskākie avoti bija dažādas teorētiska rakstura monogrāfijas un publikācijas par tiesību tālākveidošanu. Otrkārt, tika apzināti normatīvie akti, kas attiecas uz pētāmo jautājumu, un tie bija Civilprocesa likums, Latvijas Republikas Satversme. Treškārt, tika pētīta attiecīgā tiesu prakse, kas galvenokārt bija dažādu līmeņu un instanču tiesu un tiesnešu nolēmumi, kas arī bija galvenais izpētes avots.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei autors izmantoja vairākas zinātniskās pētniecības metodes – analītisko, salīdzinošo, deduktīvo, induktīvo un vēsturisko. Viena no galvenajām šī darba pētniecības metodēm ir analītiskā metode, kura tiek izmantota analizējot normatīvos aktus, tiesu nolēmumus un citus tiesību avotus. Analītiskā metode ir autora formulēto secinājumu un priekšlikumu pamatā. Darbā tiek izmantota arī salīdzinošā metode, galvenokārt salīdzinot un analizējot dažādu avotu informāciju. Ar induktīvās metodes palīdzību, analizējot Latvijas tiesu nolēmumus, tiek izdarīti secinājumi par tiesību tālākveidošanas metožu piemērošanas iezīmēm praksē. Vēsturiskā pētniecības metode pielietota, noskaidrojot iepriekšējo tiesību tālākveidošanas praksi, kā arī pētot iepriekšējās Civilprocesa likuma nepilnības.
Maģistra darba pirmajā nodaļā tiek sniegts ieskats tiesību tālākveidošanas teorētiskajā pamatojumā, kā arī apskatīta tiesu prakse gadījumos, kad tiesas vai tiesneši ir piemērojuši analoģiju vai teleoloģisko redukciju, un kādu laiku vēlāk Civilprocesa likumā iekļauti grozījumi, kas apstiprina iepriekšējo praksi. Darba otrajā nodaļā apskatītas vairākas būtiskas aktuālās Civilprocesa likuma piemērošanas problēmas, kuras iespējams atrisināt, piemērojot tiesību tālākveidošanas metodes, kā arī tiek vērsta uzmanība uz šo metožu piemērošanas robežām. The aim of the Master thesis is to explore the possibilities and application of legal reasoning in the Civil Procedure Law, to demonstrate its necessity in the Civil Procedure Law as in a procedural normative act, as well as to analyze the problems of the application of analogy and teleological reduction, and to develop recommendations and solutions for these problems.
In the first chapter of the Master theses the case law is discussed in situations where courts or judges have applied the analogy or teleological reduction, and later the Civil Procedure Law has been amended the same way, as approving the previous practice. The second chapter deals with several major current problems of application of the Civil Procedure Law. They can be solved by applying the methods of legal reasoning, and also talks oft the boundaries of application of these methods.