Argumentācijas stils Eiropas Savienības tiesas nolēmumos

Abstract

Latvijas juridiskajā literatūrā ES Tiesas nolēmumos izmantotā argumentācija ir maz pētīta; nav skaidru kritēriju objektīvai ES Tiesas argumentācijas analīzei. Nereti Tiesas nolēmumos izmantotā argumentācija saņem kritiku, kas balstīta uz nacionālo tiesību sistēmu aspektiem, neņemot vērā to, ka pastāv autonoma ES tiesību sistēma, kas ir atšķirīga no dalībvalstu nacionālo tiesību sistēmām. Maģistra darba mērķis ir ES Tiesas nolēmumos lietotās argumentācijas analīze un kritika, kas balstīta uz vienotiem, ES Tiesas darbībai vispārpiemērojamiem kritērijiem. Lai šāda analīze un kritika būtu objektīvi iespējama, darbā tiek izvirzīti un izpildīti vairāki uzdevumi. Autors pievērš uzmanību nacionālo tiesību ietekmei uz ES Tiesas argumentācijas stilu; apskata Tiesas spriešanas paraugus un nonāk pie argumentācijas metodēm, caur kurām iespējama Tiesas spriešanas kritika un veic atsevišķu Tiesas nolēmumu analīzi un izdara secinājumus.

In the judicial literature published in Latvia, the reasoning used in ECJ adjudication have been scarcely examined. Another problem is posed by the lack of clear criteria for objective analysis and criticism of the ECJ reasoning. The criticism of the ECJ adjudication is often based on national legal systems without regard to the existence of the EU legal system. The aim of the current Master Paper is to examine and analyse the legal reasoning of the ECJ adjudication using a set of united criteria that can be universally applied to the ECJ decisions. In order to facilitate such analysis, several objectives are set and achieved. First, the author examines the influence of national legal systems on the legal reasoning of the ECJ. Secondly, specific examples of the case law argumentation are analyzed in order to deduce methods of argumentation that can be used in an objective criticism of the ECJ adjudication. Finally, the author analyses several ECJ adjudications applying the criteria developed.