Informācijas apmaiņas jēdziens Eiropas Savienības konkurences tiesībās

Abstract

Darba “Informācijas apmaiņas jēdziens Eiropas Savienības konkurences tiesībās” galvenais mērķis ir definēt informācijas apmaiņas jēdzienu, izvērtēt tā tvērumu, noteikt informācijas apmaiņas tiesiskuma robežas un šo robežu pākāpuma sekas kā no tiešo konkurentu puses, tā arī no trešo personu, tā saucamo aizliegto vienošanos (karteļu) atbalstītāju puses. Autors secina, ka esoša Eiropas Savienības institūciju prakse attiecībā uz informācijas apmaiņās pasākumu tiesiskumu ir pretrunīga, kā rezultātā, nav iespējams noteikt vispārīgus informācijas apmaiņas principus. Turklāt, autros kritizē Eiropas Komisijas 2010. gadā pieņemtas vadlīnijas un atbilstoši piedāvā noteikt informācijas apmaiņas jēdziena saturu no iepriekšējās Eiropas Savienības institūciju prakses, kā arī noteikt vispārīgus informācijas apmaiņas noteikumus tiesiski saistošajā aktā, nevis kā tas notiek pašlaik – Eiropas Komisijas vadlīnijās. Turklāt, attiecībā uz trešo personu sodīšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem, autors piedāvā de minimis kritērjiu ieviešanu, izpildoties kuriem karteļa atbalstītājus būtu sapratīgi saukt pie atbildības.

The main objective of this thesis titled “The notion of exchange of information in the competition law of the European Union” is to define the notion of exchange of information in the framework of European competition law, elaborate upon the scope of the term, define the legal limits of information exchange under European Union competition rules and possible liability for traspassing these limits, both for direct competitors as well as third parties defined as aiders and abbetors of cartel implementation in the legal literature. The author draws a conclusion that the existing institutional practice at the European Union level with regard to the issue at stake is rather contradictory. As a result thereof, it is uneasy to determine general principles related to the exchange of information in the framework of competition law. Additionally, author puts forward constructive criticism with regard to the Guidelines adopted by the European Commission in 2010. Accordingly, author suggests to refer to previous institutional practice of European institutions in order to deduce the scope of legal exchange of information as well as introduce these principles in a binding legal act, rather than non-binding guidelines as done at the moment. And in relation to responsibility of third parties for breaches of competition law, author proposes an intorduction of de minimis criteria, both in terms of market structure and information quality, meeting of which would reasonably result in liability for those third parties.