Saskarsmes tiesību jēdziena normatīvais regulējums un sociālās sekas

Abstract

Autore kā savu maģistra dara tēmu ir izvēlējusies „Saskarsmes tiesību normatīvais regulējums un sociālās sekas”. Tēmas aktualitāte saistīta ar plašu rezonansi masu mēdijos un sabiedrībā izraisītajām diskusijām saistībā ar iedzīvotāju migrācijas dēļ radītajām izmaiņām ģimenes faktiskajā stāvoklī, kā rezultātā bērna vecāki vai arī citas personas, kurām ir tiesības izmantot saskarsmes tiesības ar bērnu, ne reti dažādu apstākļu dēļ ir spiesti dzīvot šķirti dažādās mītnes valstīts. Tēmas aktualitāti pamato arī citu valstu tiesību zinātnē notiekošās diskusijas par saskarsmes tiesību institūta satura transformāciju, kas, pēc autores domām, Latvijas tiesību zinātnē vēl nav izvērstas pietiekamā līmenī. Autore darba ietvaros ir analizējusi civiltiesību institūta – saskarsmes tiesību – normatīvo regulējumu, tā praktisko piemērošanu un saskarsmes tiesību sociālās sekas jeb to, cik lielā mērā un kā tieši saskarsmes tiesību normatīvais regulējums īstenojas dzīvē un kā tas ietekmē attiecības sabiedrībā. Galvenie problēmjautājumi, kas tiek aplūkoti autores maģistra darbā ir saistīti ar saskarsmes tiesību institūta sociālajām sekām un šo tiesību atbilstību sabiedrības uzrādītajām vajadzībām. Darbā tiek analizēta arī saskarsmes tiesību institūta efektivitāte, sabiedrības zināšanas par saskarsmes tiesībām un šo tiesību noteikšanu, kā arī iespējamie saskarsmes tiesību institūta attīstības virzieni, analizējot ieguvumus un zaudējumus, ko tie varētu dot Latvijas tiesību sistēmai, kā arī sociālās sekas, ko šādas pārmaiņas varētu izraisīt. Maģistra darba izstrādē autore ir secinājusi, ka saskarsmes tiesības kā tiesību normu veidā regulētas attiecības starp personām, ietekmē sabiedrības sociālo realitāti, taču sabiedrība un saskarsmes tiesību normu adresāts - saskarsmes tiesību subjekts - saskarsmes uzturēšanu ar bērnu neasociē kā tiesiska regulējuma izpildi, bet gan kā morāla pienākuma izpildi. Šāds sabiedrībā valdošais uzskats par saskarsmes tiesībām izskaidro arī to, ka tiesu prakses īpatsvars jautājumos, kas saistīti ar saskarsmes tiesībām, attiecībā pret citiem ģimenes tiesību jautājumiem, ir salīdzinoši neliels.

The author of this Master’s Thesis has dedicated her study to the topic on Legal Framework and Social Implications of Access Rights Concept. The topic has been increasingly highlighted by media and public discussions about the changes in the family structure caused by migration, which have resulted in situations where due to various reasons parents or other persons entitled to access rights, are forced to live in a country other than their child’s country of residence. The topicality of this issue has also been substantiated by the ongoing discussions among foreign legal experts who address the transformation of access rights, while the author of this Master’s Thesis holds the opinion that in Latvia this topic has not yet been discussed sufficiently. The author has analysed the legal framework of access rights as a branch of civil law, as well as examined the practical application thereof. Furthermore, the Master’s Thesis addresses social implications of the matter, namely, to what extent and how exactly the legal framework of contact rights is being implemented and what are the consequences in terms of personal relations within our society. The main issues covered in this Thesis are directly linked with social implications of access rights and their compliance with society’s needs. The study also includes analysis of access rights’ efficiency, the level of public awareness of this particular branch of law, the potential directions of future developments in this area, taking into account the potential benefits and losses to Latvian legal system, as well as the potential social repercussions of changes in this area of law. The study has enabled the author of this Master’s Thesis to conclude that contact rights as a regulatory framework, which governs interpersonal relations, leave an impact on social reality of our society; yet society and persons entitled to exercise access rights do not perceive maintenance of contact with their children as a legal but rather as a moral obligation. This mindset that prevails in society explains why the proportion of court hearings in the area of contact rights is relatively small if compared with other branches of family law.