Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas krimināltiesiskais risinājums

Abstract

Darba mērķis ir sniegt risinājumus problēmjautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju: 1.Krimināllikuma 195.panta atbilstība starptautiskajam regulējumam; 2.Tiesību piemērotāju vienotas izpratnes trūkums par Krimināllikuma 195.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu; 3. Krimināllikuma 195.panta un 314.panta konkurence; Darba galvenie secinājumi ir šādi: 1.Latvijas normatīvie akti, kas regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu, atbilst starptautisko aktu obligātajām prasībām. 2.Kriminālprocesa likumā vajadzētu ieviest legālo prezumpciju, ja personas īpašumā ir līdzekļi, kuru legālo izcelsmi persona nespēj pierādīt, tad tie būtu jāatzīst par noziedzīgā ceļā iegūtiem. 3.Kriminālprocesa likumā vajadzētu paredzēt regulējumu, kas pārnes pierādīšanas pienākumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu no valsts uz personu, ja iepriekš persona ir notiesāta par noziegumu, kurā ieguvusi šos līdzekļus.

The master work „Criminal liability for money laundering” is devoted of this criminal malfeasance complex questions analysis and solves given. There were researching the imperfections in the 195 article of the Criminal law regulation and conformity to the international regulation, unitary understanding absence from theorists and practicals about an interpretation of the 195.article, a rivalry between the 195.article of the Criminal law and the 314.article as well. The main results and suggestions gathered from a trial are: 1.The normative acts of the Latvian Republic are satisfying to an international requirement. 2.The regulation that is prescribing that a person needs to prove legal paternity of his own emolument needs to be included in the normative acts of the Republic of Latvia. 3.Legal presumption needs to be introduced in the Criminal law that person itself has to prove it hasn't laundered any funds if before this person has been convicted of obtaining same funds crime.