Tiesības uz nekustamo īpašumu un to ierobežojumu iespējamība Satversmē.

Abstract

Maģistra darba „Tiesības uz nekustamo īpašumu un to ierobežojumu iespējamība Satversmē” mērķis ir novērtēt tiesību uz nekustamo īpašumu nozīmi, to īstenošanas problemātiku, kā arī atrisināt jautājumu, kā pēc iespējas efektīvāk nodrošināt minēto tiesību īstenošanu. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darba pirmajā nodaļā ir atspoguļots tiesību uz nekustamo īpašumu saturs un regulējums Latvijas un starptautiskajos tiesību aktos, kā arī šo tiesību vēsturiskais apskats. Ņemot vērā Latvijas pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, kā arī Satversmes tiesas praksē piemēroto Eiropas Cilvēktiesību tiesas sniegto interpretāciju, ir sniegts ieskats Eiropas Cilvēktiesību tiesas nozīmīgākajās lietās. Tiesu prakses ietvaros detalizētāk ir pētīts tādu jēdzienu kā „sabiedrības intereses”, „taisnīga atlīdzība”, „samērīguma princips” saturs, izpratne un pielietošanas robežas, ierobežojot tiesības uz nekustamo īpašumu. Darba otrā un būtiskākā nodaļa ir koncentrēta uz Satversmē noteikto tiesību uz nekustamo īpašumu ierobežojumu veidu izpēti un analīzi. Tiesības uz nekustamo īpašumu var ierobežot gan saskaņā ar likumu, gan uz atsevišķa likuma pamata. Apskatot Satversmes tiesas spriedumos konstatētās problēmas un galvenos iemeslus minēto tiesību īstenošanā, Maģistra darbā tiek izteikts priekšlikumiem redakcionāli precizēt Satversmes 105.panta regulējumu. Analizējot visbūtiskāk ierobežojošo īpašumtiesību veidu, ir apskatīts 2010.gadā pieņemtais Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums, kas papildus nosaka arī nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas sabiedrības vajadzībām procesu un citus jautājumus, kas iepriekšējā regulējuma ietvaros būtiski kavēja efektīvu nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Vienlaikus tiks aplūkoti arī Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar kuriem ir paredzēts atrisināt jautājumu par vienotu kritēriju neesamību, nosakot taisnīgu atlīdzību. Maģistra darba trešā nodaļa ir veltīta tiesību uz nekustamo īpašumu un to ierobežojumu veidu izpētei un analīzei tādu ārvalstu kā Vācijas, Lietuvas un Igaunijas normatīvajos aktos, kā arī minēto valstu konstitucionālo tiesu praksē. Pētījuma mērķis ir izdarīt secinājumus par Latvijas tiesiskā regulējuma īpatnībām un, ievērojot minēto ārvalstu regulējumu un praksi, piedāvāt Latvijai atbilstošus risinājumus, kas pēc iespējas efektīvāk nodrošinātu tiesību uz nekustamo īpašumu ievērošanu tieši Latvijā.

The goal of the paper “Right to own real estate and the possibility of its restrictions in Constitution” is to assess the role of right to own real estate, it’s implementation problems, as well as resolve the issue as efficiently as possible to ensure these rights. To achieve the goal, the first chapter of the paper represents the content of the rights to a real estate, the historical overview of these rights, as well as their normative regulation both in Latvian law and in the international law. In view of the Latvia`s accession to the European convention on human rights and fundamental freedoms, as well as the European Court of Human Rights interpretation which is found in the practice of the Constitutional Court, the Master's thesis gives insight into the major cases of the European Court of Human Rights. The author of the paper has researched definitions of 'public interest', 'fair compensation', 'proportionality' content, understanding and the use of boundaries within the framework of the jurisprudence. The second chapter is focused on studying and analyzing the constitutional context of the possibility to restrict the basic human rights to own real estate. The right to own real estate may be restricted in accordance with the law or on the basis of a specific law. Analyzing the judgments of the Constitutional Court of Latvia and identifying problems of implementation of these rights, the author in her work also proposes to make editorial changes in the constitutional regulation of an Article one hundred and fifth. The author has closely studied the new law adopted in 2010 “Society needs the required real estate transfer law”, which in addition to the previous regulation establishes the process of the voluntary alienation of property for public purposes and other issues, which in the previous framework significantly prevented the effective expropriation of property. At the same the Regulation of the Cabinet of Ministers is analyzed, which is expected to help to resolve the issue of lack of united criteria in determining fair compensation. The third and final chapter is devoted to the study and analysis of right to own real estate and its restrictions in such countries as Germany, Lithuania and Estonia, as well as the materials of case law. The aim of research is to draw conclusions on the features of Latvian legislation and, in accordance with the mentioned foreign constitutional regulations and practices, offer appropriate solutions for Latvia to ensure the right to own real estate in the most efficient way.