Juridisko personu maksātnespējas procesa problēmas teorijā un praksē

Abstract

Pie pašreizējās ekonomiskās situācijas palielinās maksātnespējīgo uzņēmumu skaits. Lai uzlabotu un sakārtotu ekonomisko situāciju tiek izmantotas maksātnespējas tiesību normas, kuras sistemātiski tiek grozītas un pilnveidotas. Uz doto brīdi tiesiskais regulējums juridiskās personas maksātnespējas procesam ir samērā jauns un nav plaši pētīts. Latvijā tikai nesen ir spēkā stājies jauns Maksātnespējas likums, par kura regulējumu, vēl tam nestājoties spēkā, juridiskajā literatūrā izteikta asa kritika. Jaunajā maksātnespējas regulējumā ir pārņemta liela daļa tiesību normu, kuras jau pastāvēja iepriekš un par kuru interpretāciju nedz tiesu praksē, nedz juridiskajā literatūrā nav vienota viedokļa. Būtiskākie darbā apskatāmie problēmjautājumi ir: 1.Maksātnespējas tiesību normu izmantošanas mērķis; 2.“pamatotu iebildumu pret prasījumu” jēdziena dažāda interpretācija, kas var novest pie nepamatota maksātnespējas procesa pieteikuma vai ļaunprātīgas izvairīšanās no maksātnespējas procesa pasludināšanas; 3.Maksātnespējas depozīts kā šķērslis maksātnespējas procesa ierosināšanai; 4.Tiesas vērtējums tikai par maksātnespējas procesa pieteikumā norādīto pazīmi; 5.Pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas pastāv iespēja nepamatoti pasludināt maksātnespējas procesu; Pētījuma mērķis ir izvērtēt maksātnespējas likuma prioritāti, noskaidrot maksātnespējas regulējuma un pielietojuma nepilnības, kā arī, iepazīstoties ar tiesu praksi, juridisko literatūru un citu valstu maksātnespējas normatīvajiem regulējumiem, izdarīt secinājumus par pašreiz diskutabliem jautājumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Pētijuma gaitā tika konstatēts, ka pašreiz maksātnespējas institūts var tikt izmantots parādpiedziņas nolūkā un maksātnespējas procesu var pasludināt arī maksātspējīgiem uzņēmumiem. Autors savā darbā sniedz priekšlikumus, lai šādu situāciju novērstu. Piemēram, ievērojot citu valstu maksātnespējas regulējumu, tiek piedāvāts ieviest parādnieka uzklausīšanas stadiju un parādnika finansiālā stāvokļa izvērtējumu, kas izslēgtu nepamatotu maksātnespējas procesa pasludināšanu. Autors maģistra darbā gūtās atziņas un priekšlikumus izstrādājis, analizējot un aplūkojot juridisko literatūru, tiesu praksi, kura lielākoties nav publicēta, kā arī citu valstu, kā Igaunijas, Vācijas, Somijas, Beļģijas, Zviedrijas un Ķīnas Tautas Republikas maksātnespējas regulējumus.

In the current economic situation the number of insolvent companies is increasing. In order to enhance and improve the economic situation the insolvency law has been used, meanwhile being systematically modified and improved. At the moment, the legal framework of insolvency process of the legal entity is relatively new and not widely studied. The new Insolvency Law only recently has come into effect in Latvia, and the regulations have been sharply criticized in Legal literature even before coming into force. The new bankruptcy framework has taken over much of rules of law which existed previously and the interpretation of those has no common view neither in jurisprudence nor the legal literature. The key issues of concern are: 1.The purpose of use of the Insolvency law; 2.Various interpretations of the concept "Reasonable objection to the claim”, which can lead to unreasonable application of insolvency process or evasion to declare the insolvency process; 3.Deposit of the Insolvency as an impediment to prosecution of the insolvency process; 4.Findings of the Court only on the mark given on application of the insolvency process; 5.After the initiation of the Insolvency process there is a chance to unreasonably declare Insolvency process; By getting acquainted with the legal practice, legal literature and foreign regulatory framework of insolvency the study aims to examine the priority of insolvency law, to clarify the failures of insolvency framework and application, as well as to draw conclusions on the currently debatable questions and necessary improvements. The studies showed that the current institution of Insolvency can be used for collecting Debts and that insolvency process may also be declared to solvent companies. In his work an author gives suggestions to prevent the situation. Taking example of an illustration of insolvency framework in other countries, author suggests to introduce a debtor’s hearing stage and an evaluation of the debtor’s financial situation, to exclude unreasonable declaration of insolvency. Author has developed the lessons and proposals of the Master’s thesis by analyzing and examining the legal literature, case law, which is not generally published, as well as the insolvency regimes of other countries, as Estonia, Germany, Finland, Belgium, Sweden and the Peoples Republic of China.