Kapitāla daļu pirmpirkuma tiesību pārkāpumi un atbildība par tiem

Abstract

SIA ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. No šīs normas iziet SIA dalībnieku tiesības kontrolēt trešo personu ienākšanu sabiedrībā, kā arī nodrošināt daļu sadalījuma attiecību ievērošanu. Esošais Komerclikuma regulējums kapitāla daļu maiņas, dāvinājuma vai citos atsavinājuma gadījumos, izņemot pārdošanu, paredz dalībnieku lēmumā izteiktu dalībnieku sapulces piekrišanu, kā priekšnoteikumu daļu tiesiskai pārejai. Turpretim, lai pārdotu kapitāla daļas, likumdevējs ir paredzējis pārējiem SIA dalībniekiem likumiskās pirmpirkuma tiesības. Šāda pastāvošā tiesiskā kārtība ir nepilnīga, jo nespēj efektīvi aizstāvēt dalībnieku likumiskās pirmpirkuma tiesības, līdz ar to ir izkristalizējušās vairākas pirmpirkumtiesību apiešanas shēmas, piemēram, noslēdzot simulatīvus darījumus, vai apgrūtinot pirmpirkumtiesīgo dalībnieku ar nesamērīgi augstu noteikto pirkuma cenu pirkuma līgumā. Arī Komerclikumā neprecīzi noteiktā kapitāldaļu pārdošanas procedūra, kurā nav īsti skaidrs pirmpirkuma tiesību atklāšanās brīdis, noved pie nevienveidīgas normu iztulkošanas, kā rezultātā tiek traucēta vienveidīgas prakses veidošanās. Ievērojot ar kapitāla daļu pārdošanu saistītās problēmas, kā arī pēdējos gados aktuālo reiderisma attīstību Latvijas komerctiesību vidē, šobrīd tiek izstrādāti jauni grozījumi Komerclikumā, kas palīdzētu stabilizēt esošo situāciju un risinātu samilzušos problēmjautājumus. Apejot vai vienkārši neievērojot Komerclikumā noteiktās pirmpirkuma tiesības, SIA pirmpirkumtiesīgais dalībnieks, kura tiesības tika aizskartas, pastāvošā regulējuma ietvaros ir nostādīts neizdevīgā stāvoklī, jo vienīgais, ko viņš var prasīt no pārkāpēja ir zaudējumu atlīdzība, ja vien netiek pierādīts, ka jaunais ieguvējs ir rīkojies ļaunā ticībā. Ņemot vērā visu augstāk minēto, darba mērķis ir apskatīt pirmpirkuma tiesību pārkāpumus spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros, kā arī noskaidrot, kāda veida atbildība ir paredzēta pārkāpējiem. Pētījuma rezultātā tiek piedāvāti vairāki iespējamie risinājumi, kuri piedāvā gan izslēgt pirmpirkuma tiesību institūtu no Komerclikuma, aizvietojot to ar vinkulēšanas institūtu, gan arī paturēt esošo regulējumu, pilnveidojot to un izdarot vairākus grozījumus Komerclikumā, tostarp tādus, kas paredzētu abu minēto institūtu iekļaušanu Komerclikumā. Tāpat tiek apskatīta arī pārkāpēju atbildība un tās trūkumi esošajā kārtībā, kā arī piedāvāti grozījumi Krimināllikumā un Komerclikumā, kas pastiprinātu pārkāpēju atbildību pirmpirkuma tiesību pārkāpšanas gadījumos.

SIA (GmbH) ist eine KĻrperschaft Ļffentlichen Rechts, deren Stammeinlagen nicht zum Ļffentlichen Umschlag laufenden Umsatz gehĻren. Aus dieser Norm ergeben sich die Rechte der Gesellschafter, den Gesellschafterkreis zu kontrollieren und die Beteiligungsverhältnisse am Stammkapital zu sichern. Die Regulierung des Komerclikums (Komerzgesetzes), die den Tausch, die Schenkung oder sonstige Enteignungen (mit der Ausnahme vom Verkauf) reguliert, setzt eine Zustimmung der Gesellschafterversammlung fŅr die rechtliche GeschäftsanteilŅbertragung voraus. Um die Geschäftsanteile verkaufen zu kĻnnen, hat der Gesetzgeber hingegen den Ņbrigen Gesellschaftern gesetzliche Vorkaufsrechte vorgesehen. Diese Art der Regulierung ist mangelhaft, denn sie kann nicht wirksam die gesetzlichen Vorkaufsrechte der Gesellschaftler verteidigen. Aus diesem Grund haben sich viele Strategien entwickelt, mit derer Hilfe die gesetzliche Vorkaufsrechte umgegangen werden kĻnnen. Als ein Beispiel ist ein unverhältnismäßiger Verkaufspreis zu nennen. Auch das unpräzise Geschäftsanteilverkaufsverfahren im Komerclikums, das keinen eindeutigen VorkaufsrechtserĻffnungsmoment vorsieht, fŅhrt zur uneinheitlichen Normauslegung. DarŅber hinaus kommt es auch zur Herausbildung verschiedener Praxis. Angesichts der Geschäftsantelsveräuβerungsprobleme werden zur Zeit neue Gesetzesänderungen ausgearbeitet, die eine LĻsung der vorhandenen Probleme bieten sollen. Durch die Umgehung der Vorkaufsrechte von Geschäftsanteilen, die im Komerclikums vorgesehen sind, wird der Gesellschafter, dessen Rechte verletzt wurden, in eine nachteilige Lage versetzt, denn das Einzige, was er von dem Verletzer verlangen kann (falls er die BĻsewilligkeit der Verletzer nicht beweisen kann), ist Schadensersatz. Im Hinblick auf alles, was oben erwähnt wurde, ist das Ziel der Arbeit die Behandlung des Verstoβes gegen das Vorkaufsrecht im Rahmen der geltenden rechtlichen Regelung und die Klarstellung der dafŅr vorgesehenen Haftung. Als Forschungsergebniss werden mehrere LĻsungen angeboten, die sowohl das Ausschlieβen des Vorkaufsrechtsinstitutes und dessen Ersetzen durch die Vinkulierung der Geschäftsanteile, als auch die Vervollkommnung oder Ergänzung des Komerclikums durch mehrere Gesetzesänderungen anbieten. Es wird auch die Haftung der Verletzer und derer Mangel betrachtet und nĻtige Gesetzesänderungen im Krimināllikums (Strafgesetz) und Komerclikums vorgesehen, die die Haftung fŅr die Verletzungen der Vorkaufsrechte verstärken.