Maksātnespējas likuma mērķis - parādu piedziņa

Abstract

Ar 2010. gada 1. novembri spēkā stājās jauns Maksātnespējas likums, kas ieviesa daudz izmaiņas līdz tam piemērojamā maksātnespējas procesā. Likumdevējs juridiskās personas maksātnespējas procesā atteicās no tādu maksātnespējas stāvokļu risinājumiem kā sanācija un izlīgums, atcēla administratoru no pienākumu veikšanas maksātnespējas procesā līdz subjekta maksātnespējas pasludināšanai, ieviesa depozītu un citus institūtus, kā arī mainīja maksātnespējas procesa mērķi – kreditoru kopuma interešu aizstāvēšanu. Šobrīd maksātnespējas process arvien biežāk tiek izmantots nevis komersanta finanšu problēmu risināšanai, bet gan kā parādu piedziņas instruments. Ar jauno Maksātnespējas likumu, likumdevējs, atsakoties no ikmēneša administratora atlīdzības, fiziskās personas maksātnespējas procesu padarīja pieejamāku un ievērojami lētāku. Tāpat likumdevējs neregulētu atstāja jautājumu par kreditoru prasījumu pieteikšanas pienākumu un iespējamām tā sekām. Ņemot vērā iepriekšminēto, autores mērķis ir noskaidrot, vai ar maksātnespējas procesu juridiskās personas maksātnespējas procesā nenodrošinātajam kreditoram iespējams atgūt savu parādu, cik lielā apmērā, kā kreditors var izmantot savas tiesības maksātnespējas procesā, tajā skaitā tiesības ietekmēt administratora pieņemtos lēmumus, un kā kreditoram iespējams prognozēt jebkuru maksātnespējas procesā veikto darbību rezultātu. Tāpat autores mērķis fiziskās personas maksātnespējas procesā ir noskaidrot aktuālākos problēmjautājumus Maksātnespējas likuma regulējumā kreditoru saistību izpildes aspektā un noskaidot, cik lielā mērā kreditors var ietekmēt fiziskās personas maksātnespējas procesu un kāda sekas radīt. Autore savā darbā ir izmantojusi tādas pētīšanas metodes kā vēsturiskā, sistēmiskā, salīdzinošā un induktīvā. Pētījums sastāv no trīs nodaļām. Pirmajā nodaļā autore apskata vispārējos maksātnespējas procesa mērķus un to izpildes iespējamību maksātnespējas procesā. Otrajā nodaļā tiek pētīti juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas iemesli, dažādi iespējamie parādu atgūšanas mehānismi, to efektivitātes izvērtējums, kā arī depozīta nozīmes izvērtējums. Trešajā nodaļā autore apskata fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķus, īpatnības, kreditoru saistības izpildes aspektus. Secinājumos autore vērš uzmanību uz nepilnībām normatīvajos aktos, kas regulē maksātnespējas procesu un aktīvi tiek izmantoti praksē pretēji maksātnespējas regulējuma būtībai, kā arī piedāvā vairākus normatīvo aktu grozījumus, lai nepieļautu kreditoru tiesību neierobežotu realizāciju.

On 1st November, 2010, came into force a new Insolvency Law, which made many changes to the applicable insolvency proceedings. The legislature refused of such insolvency solutions as reorganization and reconciliation in the insolvency proceedings of a legal person, removed the administrator of duties till the insolvency proceedings of the legal person has proclaimed, made the deposit and other institutes, also changed the aim of insolvency proceedings – protection the interests of the creditors in general. Currently, the insolvency proceedings is being used more often not as the instrument to solve the financial problems of an establishment, but as the instrument to recovery the amount. By the new Insolvency Law, the legislature made more accessible and much more affordable the insolvency proceedings of a natural person, refused from monthly remuneration of the administrator. Also the legislature unregulated the question of the application of the creditors’ claims and its possible consequences. Therefore, the author's aim is to find out whether non-secured creditors can recover their amounts during the insolvency proceedings of the legal person, how much the non-secured creditors can get, how the creditor can use his rights in the insolvency proceedings, including the right to influence the decisions taken by the administrator and how the creditor can predict the consequences of any taken action during the insolvency proceedings. Also the author's aim is to identify the most topical problem questions of the Insolvency Law, which is being related with honouring of the obligations of creditors in the insolvency proceedings of a natural person, to find out how much the creditor can influence insolvency proceedings of a natural person, what kind of consequences creditor can result. The author has used the research methods in his work, such as historical, systematic, comparative and inductive. The research consists of three chapters. The author deals with the general purpose of the insolvency proceedings and their possible fulfillment in the first chapter. The reasons for submitting an application for insolvency proceedings of a legal person, different possible mechanisms to recovery the amount, the evaluation of the efficiency and the meaning of deposit has been researched in the second chapter. Purposes of the insolvency proceedings of a natural person, features and honouring of the obligations of creditors has been researched in the third chapter. The author direct the attention to failures in laws, which is regulating the insolvency proceedings and more often are used in practice against to the spirit of the insolvency regulation, and offers a number of amendments in the Laws to exclude unlimited realization of the rights of creditors in the summary.