Likuma nezināšanas tiesisikās sekas un tās attīstības aspekti Latvijā

Abstract

Maģistra darbs ir pētījums par principu, ka likuma (šī vārda plašākā nozīmē) nezināšana neatbrīvo no atbildības, kura divi elementi iezīmējās pasaules vēsturē jau grieķu gudro cilvēku izteicienos un romiešu tiesību praktiskajā raksturā (ar konkrētiem izņēmumiem no apskatāmā principa), caur likuma prizmu saistībā ar Dieva likumiem, dabiskajām tiesībām un noteikto cilvēka saprāta vērtību. Ar tiesību pozitīvisma uzplaukumu 18. gs. beigās pēc Lielās franču revolūcijas, likums un tiesības kļūst identiski jēdzieni, tāpēc tiesības nevar eksistēt bez pozitīvēta likuma (Latvijā – padomju laiks). Šodien, pasaulei attīstīšoties, ievērojami pieaug normatīvo tiesību aktu skaits un apjoms, arī piemērojot normatīvo regulējumu jāņem vērā citus pierakstītos un nepierakstītos tiesību avotus. Normatīvie tiesību akti izsludināti publicējot LR oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” (oficiālā versija šobrīd tikai drukātā, kura ierobežoti pieejama brīvā pārdošanā, arī tikai elektroniskā oficiālā versija nevar garantēt drošumu un stabilitāti tehniskajā aspektā), bet bieži vidusmēra cilvēkam par katru savu „pareizu” rīcību (darbība/bezdarbība), lai netikt sauktam pie noteiktā veida atbildības, jākonsultējas ar lietpratēju (kura interpretācijas var atšķirties), jo valsts pati aktīvi nenodrošina reālo likumu apguvi ar pareizo, vienīgo interpretāciju. Arī tiesību normas bieži grozītas nevis faktisko apstākļu maiņas dēļ, bet nespējas dēļ izstrādāt kvalitatīvi augstajā līmenī savstarpēji nepretrunīgo normatīvo tiesību aktu. Tāpēc mūsdienu progresīvajā sabiedrībā līdz ar normatīvo tiesību aktu skaitu un apjomu (kā arī citu tiesību avotu) palielināšanos, likumdevējam jāparedz konkrēti izņēmumi noteiktos ne pašsaprotamos specifiskajos normatīvajos regulējumos, attiecībā uz principu, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, mīkstinot personas atbildību, jo ne persona ar vai bez juridiskās izglītības, ne likumdevējs kā galvenais normatīvo tiesību aktu radītājs nespēj (fizisko iemeslu dēļ) zināt un atcerēties visas rakstītas un nerakstītas tiesību normas. Maģistra darbs izstrādāts, izmantojot dažādu tiesību zinātnes nozaru tiesību avotus, lai veicināt izmaiņas principā, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības izpratnē mūsdienu neierobežotā tiesību avotu klāstā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadsimtiem.

Mater paper is the research of the principle, that the ignorance of the law (in the wider meaning of this notion) doesn’t exempt from liability, which parts appeared in the world history with the Ancient Greece clever peoples’ statements and with the practical nature of the Ancient Rome Laws (precisely providing for the exceptions from the principle researched) thought the prism of the law in connection with the God’s laws, the natural rights and the definite human’s mind in all this. With the strengthening of the legal positivism at the end of the 18th century after the Great French Revolution, the law and rights became the identical notions, therefore the rights cannot exist without the legal positive law (in Latvia – Soviet Union). Nowadays along with the development of the world, the amount and volume of the normative legal enactments has increased in terms, also shall be taken into consideration other written and not written sources of the rights. Normative legal enactments are promulgated with their publications in the Latvian official newspaper „Latvijas Vēstnesis” (at the moment only the printed version has the official status, which is the limited availability in the free sale, but the electronic official version itself couldn’t guarantee the reliability and stability in the technical aspect), but quite often the average person should consult the specialist of the corresponding branch of law (the specialist’s interpretation can also differ in some way), concerning each of his/her „right” action (activity/inactivity), in order not to be called to the certain kind of account (liability), because our state doesn’t provide real law mastering with right unique interpretation. Also the legislative provisions (principles of law) are being quite often amended not because of the change in the factual circumstances, but due to the incapability qualitatively to elaborate, at the high level, the mutually consistent normative legal enactments. Thus, in the modern progressive society along with the essential increase of the amount and volume of the normative legal enactments (as well as other sources of laws), the legislator should foresee the concrete exceptions in the certain, not obvious, specific cases of the normative regulation pertaining to the principle, that the ignorance of the law doesn’t exempt from liability, these exceptions should mitigate a person’s liability, because neither a person with or furthermore without the legal education, nor the legislator himself/herself, being the main normative legal enactments maker, can’t (because of the physical reasons) know and remember all the written and unwritten legislative provisions (principles of law). In the development of the mater’s paper were used the different kinds of the different sources of the rights, to facilitate the changes in the principle that the ignorance of the law doesn’t exempt from liability, in the understanding of the modern unlimited spectrum of the sources of the laws, in comparison with the previous centuries.